Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Genādijam Čižikovam (Doņestska, 1964) Krievija jau ir iznīcinājusi trīs mājas. Pirmo reizi tas notika pirms astoņiem gadiem, kad prokrieviskie kaujinieki uzbruka Donbasam, kauju vidū atstājot savas mājas Doņeckā; otrā Šurovā, netālu no Slavianskas. "Viņi nometa divas bumbas pie manām mājām. Tad krievu karavīri izlaupīja visu iekšā." Pēdējais bija februārī, kad viņa ar ģimeni patvērās pilsētā 40 kilometrus no Kijevas, kuru okupēja pārāk daudz krievu. “Tikai divu dienu laikā krievi pārņēma kontroli pār pilsētu, uzbrukumi un apšaude bija tik intensīvi, ka mēs nedēļu nevarējām izkustēties no pagraba. Kādu dienu bumba nokrita 200 metrus no mūsu mājas, sienās iegultas šrapneļa atliekas un sabojājušās, kopā ar dažiem kaimiņiem viņi izveidoja transportlīdzekļu kolonnu uz galvenā ceļa, kas par laimi manu ģimeni drošināja. Tomēr viņa veiksme nemazina neapmierinātību. "Trīs mājas ir sagrautas, un es esmu aplaupīts. Kas man jāsaka, lieciet bērnus? Kas ir Krievijā? Putins ir iznīcinājis attiecības starp divām tautām vismaz divas paaudzes. "Trīs mājas ir sagrautas, un es esmu aplaupīts. Kas man jāsaka, lieciet bērnus? Kas ir Krievijā? Putins ir iznīcinājis attiecības starp tautībām un vīriešiem paaudžu paaudzēs» Čižikovs atgriezās Kijevā, lai no Tirdzniecības palātas pārvaldītu milzīgo krīzi, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu un arī starptautiskajām aliansēm, kļūstot arvien nepacietīgākam pret krīzēm, kas velkas, lai izmantotu globālās ekonomikas krīzes. krīze, kas izraisīja guļamistabas fantāzijas izplatīšanos pa visu planētu. "Eiropieši man zvana un saka: "Guennadi, lūdzu, mēs esam noguruši, atrodiet risinājumu, lai apturētu karu. Vai, piemēram, nevarētu nodot daļu teritorijas? Es viņiem atbildu: “Beidz, ko? Mēs nevaram apturēt visu krievu mentalitāti, jo problēma nav tikai Putins, viņš pēdējos 20 gados ir pārveidojis iedzīvotājus. Mēs uzskatām Krieviju par mūsu vecvecākiem, kas pārliecināja Vāciju 40. gados, fašistisku valsti. Ekonomists labi saprot, kāpēc rodas šaubas, lai gan viņš neattaisno Rietumu iekrišanu lamatās. "Krievija vienmēr ir ļoti labi strādājusi ar propagandu," viņš skaidroja. “Vēstures sasniegumiem jābūt vērstiem uz labāku dzīves apstākļu un lielākas morāles meklējumiem. Eiropa iemiesojās morāles periodā, bet pēc Otrā pasaules kara tā pieradusi pie mierinājuma un cīnījās ar jebkāda veida diskomfortu ar naudu vai piekāpšanos. Viņš ir aizmirsis Otrā pasaules kara mācības, tāpēc, viņaprāt, derētu pateikt Putinam: lūdzu, paņemiet mazliet Ukrainu, un mēs par visu aizmirsīsim," viņš žēlojās. “Eiropa nedzird, ka problēma ir daudz nopietnāka. 2000. gadā Putins radīja problēmu tur Moldovā. [veicinot Piedņestras autonomiju], sākas tendence: sākas krīzes, kas nekad neatrisinās, piemēram, slikts ķirurgs, kurš slikti šuj un izraisa brūces pūšanu. Mēs radījām problēmu Moldovā, Azerbaidžānā un Armēnijā, pēc tam Gruzijā, 2014. gadā Ukrainā ar Krimu un Donbasu un tagad visā valstī. Tāpēc jautāju saviem Eiropas kolēģiem, ko jūs galu galā sagaidāt?” "Eiropa iemiesojās morāles periodā, bet pēc Otrā pasaules kara tā pieradusi pie komforta un cīnījās ar jebkāda veida diskomfortu ar naudu vai piekāpšanos." “Uzņēmējdarbības pasaulē mums ir kaut kas tāds, ko sauc par riska pārvaldību. Pirms uzsākt darījumus ar kādu, ir jāielūkojas viņa vēsturē. Tas attiecas uz Putinu: no biznesa viedokļa viņš ir kļuvis par neprognozējamu aģentu, un mums ir pakāpeniski jāatbrīvojas no savas atkarības no viņa. Tomēr Eiropa uz visiem šiem gadiem reaģēja ačgārni: pērkot vairāk. Jo sliktāk viņš uzvedās, jo vairāk pirka,” viņš turpināja. “Eiropa savas intereses izvirza augstāk par morāli, un tas nozīmē izdzīvošanas problēmu. Viņš atklāja, ka kaimiņvalsts krievs ir problemātisks un viņam ir bijuši 20 gadi, lai meklētu alternatīvus gāzes avotus, taču ir pārāk ērti turpināt pirkt gāzi no Krievijas. Eiropa plāno maksāt par risinājumiem, tāpēc es jautāju saviem Eiropas draugiem, kad jūs plānojat risināt sarunas ar Krieviju? Kad Ukraina okupē jūru? Kad Baltija ir aizņemta? Kad Polija tika okupēta? Kad viņš liks morāli augstāk par jūsu tūlītējām vajadzībām? Man tas ir vienīgais iespējamais vienādojums. Astoņi iebrukuma gadi Čižikovs zina, par ko runā, jo atšķirībā no Rietumiem viņš no iebrukuma cieš astoņus gadus. “Karš sākās 2014. gadā, lai gan nedaudziem bija aizdomas, ka tas ir karš. Esmu dzimis Doņeckā un katru nedēļas nogali gāju ciemos pie savas ģimenes. Sākot ar 2013. gada sākumu uz ielām sāka manīt nepazīstamas sejas, kas runāja ar dīvainu akcentu un bija ģērbušās apkārtnei neraksturīgā stilā. Bija acīmredzams, ka viņi nāk, lai radītu nepatikšanas. Pāris mēnešus vēlāk pasaule aizmirsa, kā tas bija sācies, un tāpēc Krievijas runas par Ukrainas “pilsoņu karu” pārņēma ārzemēs. Kāds pilsoņu karš? Tā bija Krievijas destabilizācijas operācija,” viņš žēlojās. Ekonomists mudina Eiropu atvērt acis, atteikties no jebkādiem kārdinājumiem piekāpties un likt likmes uz Ukrainas integrāciju ES, lai glābtu Maskavas izraisīto pārtikas krīzi. “Ukraina vienmēr ir bijusi Eiropas maizes grozs, un mēs vēlējāmies kļūt par pasaules lielveikalu ne tikai audzējot, bet arī pārstrādājot izaudzēto. Mēs esam pasaules vadošais saulespuķu eļļas ražotājs, kas kontrolē 52% no eksporta, ieņemam ceturto vietu pasaulē lauksaimniecības sektorā graudu ražošanā, eksportējot ražošanai 45 miljonus tonnu graudu, kas ir piecas reizes vairāk nekā patēriņš. 65% no mūsu eksporta notiek caur ostām: katru mēnesi no mūsu ostām iziet 4.5 miljoni kviešu un citu labību, kas padara citas valstis atkarīgas no Ukrainas, piemēram, Ēģipti, Indonēziju, Bangladešu, Jemenu, Maroku... 20 un 30%, saskaņā ar ANO datiem simtiem miljonu cilvēku var saskarties ar badu.” Tomēr “Krievija ir samazinājusi svarīgo eksportu, lai remdētu badu pasaulē. Maizes cenas ir pieaugušas par 20–30%, simtiem miljonu cilvēku var saskarties ar badu, saskaņā ar ANO datiem. Mēs cenšamies dabūt graudus caur mūsu rietumu sauszemes robežu, bet tas nav iespējams. Jaunās atradnēs tiek glabāti 2,5 miljoni tonnu naftas. Aprīlī neliels pārvākšanās uzņēmums ar kravas automašīnām vai vilcieniem ne vairāk kā 2%. Iedomājieties nepieciešamo mēnešu un kravas automašīnu skaitu. Eiropas loģistika nav gatava tādam auto kravu apjomam no Ukrainas." Tam vēl klāt nākošā raža, kas jāvāc pēc diviem mēnešiem, ne tik apjomīga kā iepriekšējās kara dēļ “bet mēs prognozējam, ka novāksim 70 vai 75% no iepriekšējās produkcijas un mums tas nav vajadzīgs. Problēma ir tāda, ka mūsu graudu atradnes jau ir pilnas un mēs nevaram tos dabūt ārā. Kur mums vajadzētu glabāt jauno produkciju? Daļa no ES “Ukraina arī turpmāk būs vitāli svarīga lauksaimniecībai, un ES jādomā, kā palīdzēt Ukrainai, būvējot jaunus ceļus un savietojamus dzelzceļus, kas atvieglo preču transportēšanu. Ir jāsāk tajā ieguldīt pēc iespējas ātrāk. Mums ir vajadzīga elastīgāka sistēma, kas nerada pārāk lielas problēmas kravas automašīnām, un jaunas sistēmas, kas integrē Ukrainas produktus. Bet galvenokārt, lai motivētu Ukrainas ražošanu, ir nepieciešams iestāties Eiropas Savienībā. Par ko mēs cīnāmies? Eiropas Savienības nākotnei, jo mēs jūtamies kā daļa no ES, un tas var būt pozitīvi ES. Demonstramos būs valsts, kurā strīdēsies par cīņu par kopīgiem ideāliem, par nāvi par Eiropas demokrātiju un par Eiropas teritorijas aizsardzību no neparedzama ceļa.
