Svētais Akvīnas Toms rakstīja: “Kam ir ticība, tam nav vajadzīgs skaidrojums. Tiem, kam tā nav, nav iespējama izskaidrojuma. Paziņojums kā cimds sader ar līdztiesības ministres Irēnas Montero tēlu, sievieti, kura politiku padarījusi par apustulātu. Turpinot reliģisko līmeni, svētais Pāvils apceļoja Grieķiju un Mazāziju, lai sludinātu kristietību ar konvertētāja ticību, un beidzot viņam tika nocirsta galva. Tā ir Montero attieksme, kurš labprātāk iemieso sevi mocekļa nāvē, nevis sper soli atpakaļ lietā, kurā viņš darbojas. Viņš nav ne cinisks, ne apmācīts, ne vieglprātīgs, ne neprasmīgs, ne negodīgs. Viņš ir vizionārs, kurš veido svētu misiju, kuru, kā Pablo de Tarso pauž savās kartēs, iedvesmojusi pēcnāves dzīve, ko mēs, mirstīgie, nevaram saskatīt. Cēlonis, ko viņš aizstāv, nav apstrīdams. Tā ir dogma, kas pati sevi uzspiedīs. Ikviens, kurš to apšauba, ir ķeceris, fašists, seksists, kurš apdraud progresu un tā iemiesoto iemeslu. Apveltīts ar inkvizitora neiecietību, tas, kurš uzdrošinās apšaubīt doktrīnu, ir jāsadedzina uz sārta. Irēna Montero nedebatē, viņa pontificē, jo ir feminisma un LGTBI tiesību nekļūdīga pāvesta. Un kā savas Baznīcas augstākā autoritāte viņš uzņemas varu noteikt, kas ir patiess un kas ir nepatiess. Kas neievēro viņu ticības apliecību, tas ir jāizslēdz no labi domājošo kopienas. Skaidrs, ka ministrs nevar kļūdīties, jo tam, kura rīcībā ir mistiska rakstura atklāsme, ir dāvana redzēt tālāk par citiem. Viņa zina ceļu, ceļu, pa kuru iet. Tiesneši ir zaudēti. Tie ir pārējie, kurus apžilbina viņu aizspriedumi un ticības trūkums. Viņa nekad neatzīs, ka ir fanātiķe, jo viņai ir pārliecība par mocekļiem un svētajiem. Viņa mērķis leģitimizē viņa pārmērības, viņa tieksmi kariķēt realitāti un sadalīt pasauli starp labo un slikto. Montero neatzīst ne paktu, ne darījumus politikā. Viņš pat netic, ka pretiniekiem var būt kaut neliela taisnība. Patiesība ir unikāla un nedalāma, un tā ir absolūta hēgeliskais iemiesojums. Realitāte savā lietā iegūst visaugstāko iespējamo racionalitātes pakāpi. Tas, ko citi domā, ir tīra māņticība. Ministrs ir jaunā Sor Juana Inés de la Cruz, kas sludina pret paštaisnumu un nicina šīs pasaules tukšumus. Es varētu pārfrāzēt mūķeni, kad viņa rakstīja: "Muļķīgi vīrieši, kuri bez iemesla apsūdz sievietes, neredzot, ka viņas ir vainīgas." Brīžos, kad principi ir pamanāmi ar to neesamību politikā, viņai to ir daudz. Jo vairāk uzbrukumu saņemsiet, jo drošāk būsiet par patiesību. Noteikti. Tāpēc tas ir tik bīstami.
