Pontevedras Sociālā tiesa Nr. 3 atzina darbinieka atlaišanu par pieļaujamu, jo viņš atteicās atkārtot ikdienas pastiprinājuma pārbaudi, un tas bija nepieciešams pansionātā, kurā viņi strādāja. Tiesa uzskatīja, ka pastāv nopietna nepaklausība, kas bija obligāta, lai rezidence ievērotu departamenta norādījumus, lai izvairītos no inficēšanās riska ar īpaši neaizsargātiem iedzīvotājiem.
Galīcijas Veselības ministrija izstrādāja virkni protokolu, nosūtot ikdienas un obligātu epidemioloģisko apsekojumu pansionātiem. Visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vakcinēti vai ne, bija jāveic siekalu testi.
Darbinieks atteicās veikt minēto pārbaudi, kas motivēja viņa atlaišanu par nopietnu nepaklausību. Tomēr viņš pārsūdzēja atlaišanu, jo tas pārkāpa viņa ideoloģisko brīvību, godu un fizisko integritāti. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apsūdzēja uzņēmumu spīdzināšanā un apgalvoja, ka viņa nevis vienkārši to noliedz, bet gan to, ka pirms šo pārbaužu veikšanas, kuras viņi uzskatīja par invazīvām, viņa vēlējās uzzināt, kāpēc viņai tie obligāti jāpakļaujas.
obligātie noteikumi
Taču tiesnese vēlāko atzina par pieļaujamu, uzskatot, ka rezidencei obligāti jāatbilst Conselleria direktoru prasībām. Noteikumi, uz kuriem saskaņā ar spriedumu attiecas apstiprināšanas prezumpcija, jo tie nav apstrīdēti nevienā tiesā. Taču papildus piebilst, ka darba riska novēršanas standarts uzliek par pienākumu darba devējam veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no paredzamiem neparedzētiem gadījumiem.
apdraudējums
Tāpat rezolūcijā tika aplūkots arī kaimiņu viedoklis, kas ir īpaši neaizsargāti pret infekcijas izraisītajām sekām un nezinot, ka infekcija var izplatīties arī uz mūsu kolēģiem.
Pārliecības zudums
Pēc tiesneša domām, viena lieta ir lūgt darbiniekam atļauju pirms jebkādas medicīniskās pārbaudes veikšanas; un vēl viens, ka atzīšana vai analīze, uz kuru darbinieks tiek lūgts vai uz kādu laiku uzaicināts, neatkarīgi no tā, vai tā ir brīvprātīga vai obligāta. Pēdējā gadījumā nepamatotam atteikumam tai pakļauties var būt disciplināras sekas.
Turklāt, kā secināms no faktu uzskaitījuma, strādniekam bija pastāvīga uzņēmuma norādījumu apšaubīšanas attieksme, kas atklāj labticības un līguma attiecību ievērošanas pārkāpumu.
Saskaņā ar spriedumu katra viedoklis šajā jautājumā ir ļoti cienījams, taču šī neatbilstība nav pietiekama, lai pārkāptu noteikumus, jo tai ir jābūt pienācīgi pamatotai. Saskaņā ar spriedumu darbinieka pretošanās tiesības tiek pieņemtas tikai gadījumos, kad rīkojumi nav neleģitīmi vai prettiesiski. Pārējos gadījumos normāli ir tas, ka saskaņā ar principu “risināt un atkārtot” tas vispirms tiek ievērots un pēc tam pārsūdzēts tiesā.
Tā pat brīdināja Tiesu, ka tas, ka uzņēmumam nav nodarīts kaitējums, pārkāpumu nemazina, jo uzņēmumam par obligāto administratīvo noteikumu neievērošanu varēja tikt piemērotas sankcijas.
Visu šo iemeslu dēļ tiesnesis noraida atlaistā darbinieka apelāciju un atzīst atlaišanu par atbilstošu.
