Kooperatīvu likums

Kas ir kooperatīvs?

A kooperatīvs attiecas uz autonomu apvienību, ko veido brīvprātīgi apvienota cilvēku grupa lai izveidotu organizāciju ar mainīgu kapitālu, demokrātisku struktūru un vadību, kur cilvēkiem, kas to veido, ir kopīgas intereses vai sociālekonomiskas vajadzības un kuri arī veic uzņēmējdarbību sabiedrības labā, radot ekonomiskus rezultātus partneriem , kad būs parūpējušies par attiecīgajiem kopienas līdzekļiem.

Kooperatīvā visiem dalībniekiem ir vienādas tiesības, kā arī vienādi pienākumi sabiedrības nākotnē. Šī iemesla dēļ īpašums tiek dalīts starp visiem partneriem, taču tas nav mantojams vai nododams citam, ja vien viens no partneriem neizlemj atteikties un tā vietā starp citiem. Katram loceklim ir tiesības brīvi pieņemt lēmumus kooperatīvā individuāli, tomēr atbildība tiek uzņemta kolektīvi, kaut arī ierobežota, tas nozīmē, ka bankrota procesa gadījumā tai nevajadzētu ietekmēt katra dalībnieka personiskos aktīvus.

Katrs kooperatīvs nosaka statūtus, kas jāievēro, un minimālo kapitālu, kas katram dalībniekam jāiemaksā. Tā kā tā ir demokrātiska vadība, visiem partneriem ir vienāds svars neatkarīgi no viņu ieguldījuma. Turklāt kooperatīvs ir sabiedrība, kurai ir sociālās, nodokļu, darba un grāmatvedības saistības, tāpat kā jebkurš uzņēmums cenšas iegūt pabalstus un kuras atšķirība ir organizācijā.

Kā tiek organizēta kooperatīvā sabiedrība?

Principā kooperatīvi ir sabiedrības, kuras veido cilvēku grupas, kuras pēc brīvas gribas un brīvas dalības režīma lemj iepriekš aprakstītajos apstākļos, integrācija vai sabiedrība balstās uz to pašu mērķu kopīgu izmantošanu, lai veiktu darbības ekonomiskiem un sociāliem mērķiem.

Tās nosaukumā vārdi vienmēr jāiekļauj "Kooperatīvā sabiedrība vai S. Kūps", kas uzsver jūsu uzņēmuma nosaukumu. Lai tas būtu likumīgi izveidots, tas jādara, izmantojot publisku aktu, un, reģistrējoties kooperatīvu reģistrā, tas iegūst juridiskas personas statusu. Šis reģistrs ir atkarīgs no Darba, migrācijas un sociālās drošības ministrijas. Jāatzīmē, ka, tiklīdz reģistrācija ir veikta reģistrā, ir atļauts ilgākais viens (1) gads no reģistrācijas dienas, lai sāktu savu saimniecisko darbību saskaņā ar pašas noteiktajiem statūtiem.

Ir svarīgi atzīmēt, ka neviena kooperatīvā sabiedrība nedrīkst iegūt identisku nosaukumu citai jau pastāvošai. Iekļaušana nominālvērtībā atsauce uz kooperatīvu klasi nav pietiekams iemesls, lai noteiktu, ka konfesijā nav identitātes. Arī kooperatīvās sabiedrības nedrīkst pieņemt maldinošus vai maldinošus nosaukumus attiecībā uz to darbības jomu, korporatīvo mērķi vai to klasi, kā arī ar cita veida uzņēmumiem.

Neviena cita privāta vienība, sabiedrība, asociācija vai individuāls uzņēmējs nedrīkst izmantot terminu kooperatīvs vai saīsinājumā Coop., Vai jebkuru citu līdzīgu terminu, kas rada neskaidrības, ja vien labvēlīgs Kooperativisma augstākās padomes ziņojums

Kādas ir organizācijas, kas veido kooperatīvo sabiedrību?

Kooperatīvo sabiedrību veido šādas struktūras:

* Pilnsapulce: Tās galvenais mērķis ir pieņemt galvenos lēmumus, un tas tiek veikts, tiekoties ar visiem tiem, kas veido kooperatīvu, kuru balsis ir individuālas attiecībā uz lēmumiem, kas iesniegti balsošanai.

* Padome: Viņš ir atbildīgs par kooperatīva vadību un pārstāvību, tas ir tāpat kā direktoru padome, kas ir daļa no akciju sabiedrības. Vispārīgas vadlīnijas ir noteiktas ar padomes starpniecību.

* Iejaukšanās: To veido revidenti, kas ir Padomes veiktā darba pārraugi, viņu galvenā funkcija ir kooperatīva pārskatu uzraudzība un pārskatīšana.

Kādas ir pašreizējās kooperatīvās klases?

Kooperatīvās sabiedrības tiek iedalītas divās, tās, kas var būt pirmās pakāpes un otrās pakāpes.

1) Pirmās pakāpes kooperatīvās sabiedrības: Tie ir kooperatīvi, kas jāveido kopā ar vismaz trim partneriem, fiziskām vai juridiskām personām. Saskaņā ar 1999. gada Kooperatīvu likumu tos klasificē pēc galvenajiem veidiem, kas norādīti zemāk:

  • Patērētāju un lietotāju kooperatīvs, kas atbild par tiesību aizstāvēšanu un piekļuvi kvalitatīviem produktiem.
  • Mājokļu kooperatīvs, tā galvenā funkcija ir biedru piekļuve mājokļu pašreklāmai, lai iegūtu pieņemamas cenas.
  • Lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvi ir veltīti ar lauksaimniecību un lopkopību saistītu produktu komercializācijai.
  • Zemes kopienas ekspluatācijas kooperatīvi ir atbildīgi arī par primāro nozari, kur kopējie aspekti ir ražošanas resursi.
  • Pakalpojumu kooperatīvi ir tie, kas izveidoti, lai sniegtu pakalpojumus biedriem visos aspektos.
  • Jūras kooperatīvi ir tie, kas nodarbojas ar zvejas darbībām un ir saistīti ar viņu produktu ražošanu vai pārdošanu.
  • Transporta kooperatīvi ir autopārvadājumu nozarei domāti uzņēmumi, kas apvieno dažādus uzņēmumus, fiziskas vai juridiskas personas, lai savā darbībā meklētu vairāk labumu un labākus pakalpojumus.
  • Cooperativa de Seguros, tās funkcija ir sniegt apdrošināšanas pakalpojumus biedriem.
  • Veselības kooperatīvi ir tie, kas veic savu darbību veselības nozarē.
  • Mācību kooperatīvi ir tie, kas tiek veidoti, lai attīstītu mācību darbības.
  • Krājaizdevu sabiedrības ir dibinātas, lai apmierinātu dalībnieku un trešo personu vajadzības finansēšanas jautājumos.
  • Asociētie darba kooperatīvi.

2) Otrās pakāpes kooperatīvās sabiedrības: Tie ir pazīstami kā "kooperatīvu kooperatīvi", tie jāveido kopā ar vismaz diviem partneriem, kuriem jāpieder pie pirmās pakāpes kooperatīviem.

Kādi likumi regulē kooperatīva izveidošanu?

Pašlaik kooperatīvus regulē dažādi autonomie kooperatīvo likumi. Spānijā likums, kas regulē kooperatīvās sabiedrības veidošanos un darbību, ir 27. jūlija Valsts likums Nr. 1999/16 par kooperatīviem, kas nosaka, ka kooperatīvās sabiedrības, kas savu kooperatīvo darbību veic vairāku Kopienu autonomo teritoriju teritorijā vai sadarbību galvenokārt Seūtas un Meliļas pilsētās.

Kādai jābūt kooperatīvās sabiedrības dzīvesvietai?

Kooperatīvo sabiedrību juridiskajai adresei jābūt Spānijas valsts teritorijā un sabiedrības darbības sfērā, vēlams vietā, kur tās veic darbības ar partneriem, kas to veido, vai centralizē to administratīvo vadību un uzņēmējdarbības vadību.