Valdība sper jaunu soli uz priekšu, lai apstiprinātu Mājokļu likumu, neskatoties uz nelabvēlīgo tiesu iestāžu ziņojumu, kas uzskata, ka teksts pārkāpj autonomo apgabalu pilnvaras. Ministru padomes sēdē vakar, 1.februārī, notika likumprojekta "Par tiesībām uz mājokli" nodošana Kortesai tās parlamentārajai izskatīšanai steidzamības kārtībā. Teksts tika prezentēts 26. oktobrī, un tas ir pirmais noteikums, kas attīsta konstitucionālās tiesības uz pienācīgu un atbilstošu mājokli.
Satiksmes ministrs Rakels Sančess uzsvēris, ka likums ir būtisks, jo tirgus ir bijis neefektīvs, reaģējot uz šo grupu vajadzībām: "Valsts iestādēm ir jāgarantē tiesības uz mājokli un jāizvairās no spekulācijām." Savukārt Pedro Sančess ir apgalvojis, ka "likums nav vērsts pret īpašniekiem, bet gan ir pretrunā ar spekulācijām", aizsargā viņu tiesības un atzīst viņu pienākumus.
Īrnieku un mazo namīpašnieku aizsardzība
Līdzīgi sociālo tiesību un programmas 2030. gadam ministre Ione Belarra ir uzskatījusi, ka tas aizsargā īrniekus, ka viņu vājākā daļa vienādojumā, atvieglo mazo īpašnieku darbu un vienlaikus prasa nepieciešamo līdzatbildību. lielajiem īpašniekiem tiesību uz mājokli garantēšanā”, viņš norādīja.
Neiebrūk reģionālajās varās
Satiksmes ministrs paudis "absolūtu cieņu" no izpildvaras puses obligātajam un nesaistošajam ziņojumam, ko pagājušajā piektdienā izdeva Vispārējā tiesu padome un kurā viņš izteica dažus apsvērumus.
Šajā sakarā viņš uzsvēra, ka valdība uzklausa, ka ziņojuma darbības joma jāierobežo līdz trim Civilprocesa likuma pantiem, kas tiek grozīti ar jauno mājokļu likumu. Izpildvara, piebilda Rakela Sančesa, apgalvo, ka valsts darbības jomas ierobežošana šajā jautājumā, lai veidotu valsts dzīvojamo fondu un noteiktu standartus, lai nodrošinātu visneaizsargātākajām ekonomiskajām grupām pienācīgas un cenas ziņā pieņemamas mājas, nepārkāpjot reģionālo kompetenci.
Kā skaidro ministrija, likumprojekts atzīst kapacitāti un piedāvā instrumentus kompetentajām teritoriālajām pārvaldēm, lai tās varētu apstiprināt un papildināt pasākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai pamattiesības uz mājokli būtu efektīvas.
Likuma galvenie aspekti
Viens no izcilākajiem jauno noteikumu pasākumiem ir saistībā ar sociālo dzīvojamo māju fondu. Rakela Sančesa paskaidroja, ka tai tiks nodrošināta pastāvīga aizsardzība, "lai to nevarētu atsvešināt, kā tas notika pagātnē". Savukārt Belarra ir apsvērusi iespēju uzlikt obligātu rezervi 30% apmērā no jebkādas veicināšanas aizsargājamiem mājokļiem, un no šiem 30%, 15% ir jāiet uz sociālo īri, lai varētu pamazām uzcelt parku. saskaņā ar Eiropas valstīm. Francijā, kā piemēru viņš minēja, ir septiņas reizes vairāk sociālo mājokļu nekā Spānijā, un Nīderlandē to skaits, salīdzinot ar mūsu valsti, ir reizināts ar divpadsmit.
Likums pilnveidos izlikšanas regulējumu mazaizsargātās situācijās, apliecinājusi ministrija un uzsvērusi, ka turpmāk sociālie dienesti efektīvāk sadarbosies ar tiesnešiem, lai cietušajiem piedāvātu mājokļa risinājumus. Belarra ir uzsvērusi, ka likums garantēs, ka šīm ģimenēm meklētā vietējā mājokļa alternatīva ir mājvieta kā tāda, nevis patversme, kā tas pašlaik notiek dažās autonomajās kopienās.
Rakels Sančess paskaidroja, ka kompetentās administrācijas varēs ierobežotu laiku apdzīvot teritorijas ar saspringtu dzīvojamo māju tirgu un noteikt pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu īres maksas pieaugumu un panāktu cenu pazemināšanos, vai nu samazinot īres izmaksas, vai palielinot piedāvājumu. . Šajās jomās Ione Belarra ir piebildusi, ka plānotie nodokļu atvieglojumi izstrādāti, lai īpašniekiem būtu izdevīgāk pazemināt īres cenas.
Attiecībā uz tukšām mājām likumā bija paredzēts, ka pašvaldības var uzlikt līdz pat 150% piemaksu no nekustamā īpašuma nodokļa (IBI), kas tās apliek ar nodokli. Belarra norādījis, ka valdība uzskata par "neētisku" to, ka ir tukšas mājas, kad tās ir vajadzīgas daudziem cilvēkiem, tāpēc ir nepieciešams panākt, lai tās ienāk īres vai pārdošanas tirgū.
