Augstākās tiesas strīdu un administratīvā palāta ir noraidījusi Sanantonio de Mursijas Katoļu universitātes apelācijas sūdzību pret 289. aprīļa Karaļa dekrētu 2021/20, kas regulē tiešu subsīdiju piešķiršanu valsts universitātēm Spānijas universitātes pārkvalifikācijai. sistēma, kas ir uzlabota, lai izglītības sadaļā ieviestu Eiropas palīdzību atveseļošanai pēc COVID krīzes, ņemot vērā, ka tā nerada diskrimināciju no privāto augstskolu puses.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskatīja sevi par diskriminētu ar Karaļa dekrētu, jo tika izslēgts no subsīdijām, jo saprata, ka pastāv nepamatota un nemotivēta atšķirība starp valsts un privātajām augstskolām un ka Eiropas līdzekļi tiek piešķirti Spānijas augstskolu sistēmas pārkvalifikācijai un teica, ka tajā ietilpst arī privātā universitāte. Saskaņā ar viņas aicinājumu tas nozīmētu Eiropas Savienības tiesību aktu par vienlīdzību, konkurenci un tirgus vienotību pārkāpumu, kā arī papildu diskrimināciju, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja arī nosodīs, jo tā ir universitāte ar katoļu ideoloģiju.
Valsts prokuratūra ar trīsdesmit valsts augstskolu apelācijas sūdzībā kā līdzatbildētāju atbalstu noraidīja pārsūdzētās diskriminācijas esamību, cita starpā argumentējot, ka valsts augstskola nebūs tādā pašā situācijā kā privātā augstskola, To neregulē arī identiski principi, jo tiem ir atšķirīgs tiesiskais režīms, cita finansēšanas sistēma, turklāt tai ir noteikti pakalpojuma sniegšanas cenas ierobežojumi un tas ir ārpus konkurences regulējuma saimnieciskās darbības. .
III palātas ceturtā daļa spriedumā, kura referents ir bijis tiesnesis Pilārs Teso, noraida apelāciju un uzsver, ka "tikai piesaukšana" uz Konstitūcijas 14. pantā noteikto tiesību uz vienlīdzību pārkāpumu "nevar kalpot par atbalstu ka mēs tīri izpētām attiecīgās atšķirības, kas rodas starp abiem universitāšu veidiem, un pēc iespējas nostādam apelācijas sūdzības iesniedzēju tādā pašā stāvoklī, kāds ir universitātēm apstrīdētajā Karaļa dekrētā un Eiropas Savienības Padomes lēmumā par izpildi. .
"Atšķirīga attieksme vienādās kategorijās"
“Protams – piebilst teikums – pandēmijas situācija skāra visa veida augstskolas, visus izglītības centrus katrā izglītības līmenī, ir visa sabiedrība kopumā, bez intensitātes atšķirībām. Taču patiesība ir tāda, ka Eiropas fondi ir ierobežoti, tāpat kā valsts augstskolām pieejamie ekonomiskie līdzekļi, kā arī pakalpojuma sniegšanas cena, savukārt privātajās augstskolās tā nav. , kurām ir citas iespējas. un finansēšanas formulas, kas ir akli no publiskajām, gan ar studentu ieguldītajiem ekonomiskajiem resursiem, gan tiem, kas iegūti no ārējiem ieguldījumiem, kuriem viņi nevar piekļūt valsts universitātēs.
Spriedums par vienlīdzību, īsi sakot, pēc Augstākās tiesas domām, “pieprasa kā nepieciešamus pieņēmumus, ka ir konstatēta atšķirīga attieksme pret divām vienādām kategorijām, jo salīdzināmajām situācijām jābūt faktiski viendabīgām vai salīdzināmām. No tā var secināt, ka aplūkotajā gadījumā, lai gan abiem universitāšu veidiem ir kopīgs izglītības mērķis, tomēr lielās atšķirības un to atbilstība (principi, kuriem tiek pakļauta to darbība, tiesiskais raksturs, tiesiskais režīms, nozīme valsts universitātes doktora grāda iegūšanai un pētniecībai, kā arī ekonomikas un finanšu režīmam) nosaka, ka mēs saskaramies ar dažādām kategorijām, kuras nevar salīdzināt ar šeit aplūkotajām sekām. Tāpēc apgalvotajai atšķirīgajai attieksmei nav tāda patvaļīga vai kaprīza rakstura, kādu apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, lai pamatotu savu prasību.
Augstākajai tiesai "pretējs secinājums nozīmētu uzsākt ceļu uz to, lai privātās augstskolas iesaistītos valsts augstskolu vispārējā finansēšanas sistēmā, attiecinātu to uz privāto sektoru tikai tad, ja runa ir par ekonomisko resursu iegūšanu, bet neiesaistoties restorānā par prasībām, uzraudzību, kontroli un piesardzību, kas ietvēra valsts universitāšu finansēšanu”.
Tā uzstāj, ka Satversmes 14.pantā ietvertā vienlīdzība paredz vienādu attieksmi pret vienādām situācijām, taču dažādās situācijās atšķirīgu attieksmi nevar apzīmēt kā diskriminējošu. "Publiskās un privātās augstskolas, ciktāl tas attiecas uz lietu, ņemot vērā to juridisko raksturu, finansēšanas sistēmas un jo īpaši tādu subsīdiju piešķiršanu, kas var nodrošināt pēdējo saņēmēju sociālos vai ekonomiskos elementus, kā kritērijus atbalsta piešķiršanai, viņiem nav vienlīdzīgas pozīcijas, tāpēc viņi nav identiskus gadījumus traktējuši atšķirīgi,” teikts teikumā.
Tāpat tajā ir atzīts, ka Karaļa dekrētā paredzētais vairāku gadu atbalsta tiešas piešķiršanas režīms valsts universitātēm vienkāršo ar Eiropas fondu izmantošanu saistītā atbalsta sadali, "paredzot iespējamu ārkārtas procedūra, ja tas ir vēlams sabiedrisko, sociālo vai ekonomisko interešu dēļ, vienlaikus tiek atceltas ziņošanas prasības un obligātās atļaujas. Tiek piebilsts, ka šīs subsīdijas tiešai piešķiršanai privātajām augstskolām "nebūs vajadzīgā atbalsta, pamatojoties uz sabiedrības un sociālo interešu apsvērumiem, kā arī tam, ka saskaņā ar Augstskolu likumu nebūs precīzu kontroles instrumentu, kas tiek īstenotas valsts universitātēs”.
īpašs balsojums
Šo spriedumu privāti balsojuši divi no pieciem maģistrātiem, kuri to ir izdevuši, uzskatot, ka apelācija ir jāapmierina un Karaļa dekrēts jāatzīst par spēkā neesošu par nepamatoti diskriminējošu attieksmi pret privātajām universitātēm.
Citu jomu starpā atšķirīgie tiesneši norāda, ka "aicinājums uz" sabiedrības, sociālām un ekonomiskām interesēm ", kurā sods, lai attaisnotu diskriminējošu attieksmi pret privātajām universitātēm, nav paredzams tikai no valsts universitātēm, jo, mēs atkārtojam, izvirzītais mērķis. LOU 1.1. pantā ir dalīta privātajām augstskolām, kas integrē universitāšu sistēmu ar valsts augstskolām; Pretējā gadījumā privātās universitātes paliktu ārpus šīs augstskolu sistēmas sienām. Taču no teikuma var secināt, ka privātās augstskolas ir nepiederošas, lai iegūtu sabiedrisku vai sociālu interešu sodus”.
