"Bez veselīgas vides nebūs cilvēktiesību"

Asunsjona Ruisa.

Asunsjona Ruisa. SEO/Birdlife

SEO/Birdlife direktors brīdina Apvienoto Nāciju Organizāciju, ka piekļuve tīrai un veselīgai videi ir universālas cilvēktiesības

"Man patīk teikt, ka SEO mums ir putni galvā, bet kājas pie zemes." Ar šo ideju Asunsjona Ruisa, SEO/Birdlife direktore, ir sasniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju. Tur, pirms galvenajiem pasaules līderiem, viņš kopā ar saviem kolēģiem stādīja, ka veselīga vide ir vēl vienas universālas cilvēktiesības. Petīcija, kas dzima no kampaņas One Planet, One Right un kas kļuva par realitāti jūlija beigās ar 161 balsi par, astoņiem atturoties (Ķīna, Krievija, Baltkrievija, Kambodža, Irāna, Kirgizstāna, Sīrija un Etiopija) un nevienam. nē. Tagad “ir īstais brīdis pieprasīt”. Tā viņš to skaidroja telefonsarunā, kas pārtrauca viņa atvaļinājumu, "jo notikums to ir pelnījis," viņš skaidroja.

-Visbeidzot, Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi par cilvēka tiesībām baudīt tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi. Apsveicam no jūsu puses... Ko es jutu, kad uzzināju ziņas?

Es izjutu daudz emociju un cerību. Tādai dabas aizsardzības organizācijai kā SEO/Birdlife tā bija saikne, kas mums bija vajadzīga. Sociālais un vides taisnīgums ir divas frontes, lai sasniegtu cilvēces vienlīdzības izaicinājumu. Tā sasniegšana ir vēsturisks stāsts, kas ļaus īstenot pārējās universālās tiesības, jo bez veselīgas vides nebūs iespējams izpildīt pārējās tiesības.

-Kad šī ideja radās?

-Par tiesībām uz veselīgu vidi tika runāts jau sen, bet tas tika darīts daļēji un bija grūti vilkt tautas, lai tās nosauktu par tiesībām. Pēc pandēmijas mēs uzskatījām, ka ir pienācis laiks to pieprasīt stingrāk. Birdlife International mēs uzsākām kampaņu One Planet, One Right, un divu gadu laikā mums ir izdevies panākt, ka tā tiek apstiprināta un turklāt bez balsīm pret. Tas ir ļoti svarīgs solis, lai nākamajām paaudzēm būtu dzīves kvalitāte.

"Tā sasniegšana ir vēsturisks fakts, kas ļaus īstenot pārējās universālās tiesības"

-Bet, vai šī atzīšana ir tikai deklarācija, vai arī tai ir kādas juridiskas sekas?

-Tiesa, šī vēsturiskā atzīšana nav saistoša, bet, es atkārtoju, tā ir svarīga. Tagad visām valstīm pat ir pienākums ievērot un īstenot šīs tiesības, tas pastiprinās rīcību vides jomā, un visnelabprātīgākajās valstīs tas var tikt pieprasīts. Tāpat tas ir būtisks instruments, lai varētu pieprasīt, lai visi valsts un biznesa aģenti saskartos ar šo trīskāršo klimata krīzi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un piesārņojumu. Mēs esam pirmā soļa priekšā, lai starptautiskā līmenī atvērtu juridisku lietussargu, lai piekļūtu Starptautiskajai Krimināltiesai. Sociālais brīdis, kurā mēs dzīvojam, kad pandēmija ir izpostījusi tās izmantoto modeli, ir īstais brīdis, lai globalizētu tiesības, jo lielākās tiesības, kas mums ir, ir dzīvība, un mēs ar to riskējam, jo ​​vide nav veselīga. Mēs globalizējam tiesības, bet tagad nākamais solis ir ekonomikas lokalizācija.

-Runājot par telpām, Spānijas konstitūcijas 45. pants runā par "dzīves kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, kā arī vides aizsardzību un atjaunošanu, paļaujoties uz neaizstājamu kolektīvo solidaritāti", vai nākamais solis, lai panāktu atbilstību?

-Patiesi, mums ir pamatprincips, kas nosaka, ka visās politikās ir jāievēro vide. Mēs esam viena no 150 demokrātijām pasaulē, kurā šis princips ir iekļauts, taču būtu lieliski, ja tas tiktu piemērots tā galīgajām sekām.

-Man šķita ziņkārīga jūsu frāze jūsu Twitter biogrāfijā: «Neskatoties uz IKP... Mēs nepagursim!». Tagad, kad “nāk konvulsīvi laiki”, vai jūs baidāties, ka cīņa pret klimata pārmaiņām tiks atstumta?

-Es no tā baidos, un patiesībā jau ir dažas norādes, ka tas tā varētu būt. Pirms pandēmijas Eiropa bija apņēmusies ievērot zaļo kursu, un līdz ar Ukrainas krīzi tas ir mainījies. Bez šaubām, šis vēsturiskais atzīšanas brīdis par universālām tiesībām ļaus organizācijai apgalvot, ka vides aizsardzība ir svarīgāka par visu politiku.

-Ar ko jūs visvairāk lepojaties vairāk nekā desmit gadus, kad esat SEO/Birdlife vadībā?

-Tas ir ļoti grūti. Es lepojos ar to, kas ir SEO/Birdlife, jo vairāk nekā 68 gadu vecumā viņam ir viena lieta darīt un lūgt lietas, proti, tās piedzīvot pirmajā personā. Viss, ko mēs prasām birojos, mēs darām, jo ​​mēs zinām, kas tas ir, es ar to īpaši lepojos. Kad mēs lūdzam ilgtspējīgāku pārtikas ražošanas veidu, mēs jau iepriekš esam bijuši lauksaimnieki un, piemēram, esam spējuši audzēt bioloģiskos rīsus Ebro deltā. Mēs esam organizācija, kas no vides viedokļa prasa šajā sabiedrībā nepieciešamo, bet mēs arī sakām, kā to darīt.

"Mēs esam pirmā paaudze, kas apzinās klimata problēmu un, iespējams, pēdējā, kas var kaut ko darīt"

-Tie ir izauguši un ir atsauce no vides viedokļa. Kā klājas jauniešiem?

-Jauniešu vilce ir ļoti spēcīga. Mums ir jaunatnes padome, kas veic iekšēju revolūciju SEO jomā, kas liek mums ar citām acīm paskatīties uz to, kāda ir ekoloģiskā pāreja, kas jāprasa no pilsoņa restorāna. Jaunie putnu cienītāji SEO ir labākais karjers, lai nekavētos ar saucienu "ne par vienu grādu vairāk, ne par vienu sugu mazāk", pretējā gadījumā mēs būsim tā suga, kuras nebūs.

-Pēdējā laikā vairāki pētnieki ir apgalvojuši, ka mēs nepietiekami novērtējam klimata pārmaiņu sekas. Vai tu piekrīti?

Tas, ko mēs darām, ir to noliegšana. Nesen Jusefs Nassefs, ANO Klimata pārmaiņu sekretariāta Klimata adaptācijas direktors, teica, ka klimata pārmaiņas ir tik pilnīgas, cik cilvēka psiholoģija tās neatzīst. Dažās sabiedrības grupās tas tiek liegts, un tā ir problēma. Tas ir pamanāms kopš klimata un ekoloģiskās krīzes gadu desmitiem, un vienīgais, kas ir bijis nepareizi, ir tās rašanās ātrums. Mēs esam pirmā paaudze, kas apzinās šo problēmu, un mēs apšaubām pēdējo, kas var kaut ko darīt.

-Vai ir kāds optimistisks vēstījums nākotnei?

-Jā, patiesībā mēs esam redzējuši, ka neviena valsts nav noliegusi, ka veselīga vide ir vēl vienas cilvēktiesības. Labā ziņa ir tā, ka ikvienam sabiedrībā un visā pasaulē nav jālūdz veselīga vide, tagad viņi to var pieprasīt. SEO mums ir putni galvā, bet mūsu kājas ir uz zemes, un mēs prasīsim atbilstību.

Ziņot par kļūdu