Hosē Luiss Gonsaless: "Katira skrien, kā man patīk, paslēpusies un parādās zvanā, meklējot līķus"

Hosē Luiss Gonsaless šajās dienās ir satraukts. Priecīgs, jo ģērbies 1.500 metros. Prieks, jo viņš runā par pasaules čempionātu vieglatlētikā. Ir pagājuši 35 gadi, kopš šī neatkārtojamā vieglatlētika, talants bez robežām, ieguva pirmo Pasaules kausa medaļu 1.500 metru skrējienā. Romas 87 sudrabs, autors Stīvs Krems. – Kā atceries 1987. gada sudrabu? – Ar mīlestību, ar prieku, ar atbildību. Gatavojies pasaules čempionātam Navafrijā, diemžēl šajās dienās sadedzināts Boca del Asno un nobraucis, lai veiktu trasi Segovijā. Man bija lielisks gads, ar daudzām uzvarām Eiropā, bet braucu ar atbildību, jo sava rakstura dēļ zināju, ka mani gaida žurnālisti, kuri varētu mani nomocīt. Viņš patiesībā bija mierīgs. – Kā gāja šajās sacensībās? – Karstums bija no rīta, desmitos, bet pamodos 5.30 un pirmo iesildīšanos, lai sevi aktivizētu, maigi, piecās minūtēs uz kilometru. Pēc tam uz vēl vienu iesildīšanos stadionā. Tas viss ir fundamentāli, to es saucu par devīto ielu, kas nav redzams. Man jau bija 29 gadi, pieredzējis un pats galvenais: automatizēts sacensībās. – Vai tajā gadā kaut kas mainījās? - Arī. Ēdiens. Viņš iekļāva makaronus un baltos rīsus, kas man nepatika. Man tie negaršo, bet es ņēmu ogļhidrātus nākamajai dienai. Es svēru tikai 61 kilogramu par saviem 1,80. Romā man bija grūti aizmigt, sacensībās vienmēr pietrūka gultas un dažreiz paņēmu līdzi spilvenu. “Mana slēptā nauda strauji pieauga; viņš sāka pelnīt 9.000 eiro par sacensībām» – Kādas bija sajūtas, kad finiša līniju šķērsoji otrais? – Izcīnīt sudrabu bija liela vilšanās. Es iznācu tajā finālā, lai kļūtu par pasaules čempionu. Tad tiek norādīts, kā to novērtēt. Un mans apslēptais pazuda. Viņš sāka pelnīt 9.000 eiro par sacensībām. Mēs ar Abaskālu pavērām ceļu profesionālajai vieglatlētikai Spānijā. – Tā bija cita taktika, neparedzama. – Tas bija skaistāk, nevis kā tagad. Es nezināju, kā būs sacīkstes. Tagad nāk no Kenijas un Norvēģijas, un nav stratēģijas, kas būtu tā vērta. Mana taktika bija stāvēt uz vietas, noklusēt vienu un tērēt pēc iespējas mazāk līdz zvanam. Zināju, ka pēdējos 100 varēšu uzvarēt jebkuru. Iespējams, jūs interesēs arī standarts Bez futbola Kuveitas šeihs, ukraiņu tiesnesis un noslēpumains portfelis: vispasaules haoss Spānijā 82 ANGEL LUIS MENÉNDEZ standarts Jā Stāsts Huanma Rodrigesa – Dosimies uz Oregonu. Pastāstiet par 1.500 finālu. – Vai ir skaidrs, ka Ingebrigtsens ir izcils sportists? Bet viņš ļoti slikti pārvalda stratēģijas. Jūs nedrīkstat ļaut kenijiešiem uzņemties vadību. Viņam to vajadzēja izdarīt ilgi pirms 700 un ar vēl grūtāku tempu, jo, ja nē, viņi visu pacietīs un viņam nav maksimālā ātruma, lai sāktu beigās. Nauda viņam nav tā vērta. Šis gads nav labvēlības stāvoklī, un mēs nedrīkstam aizmirst, ka briti ir izglītoti, lai uzvarētu. Tāpēc viņš tika uzvarēts. – Katir ir ieguvusi bronzu. Ko tu domā par viņu? – Skrien tā, kā man patīk. Slēpjas un parādās zvanā. Tam bija pievienota kamera, jo tā avarēja Tokijā. Viņš ir viens no tiem, kas iziet aizmugurē, meklē līķus. Kopā ar viņu un Garsiju Romo mums ir lieliska nākotne. “Romo ir ļoti labs, es gribētu viņu kopā ar Cacho un mani; Tas mani ir padarījis traku» – ceturtais palika Garsija Romo. Kā jūs to redzējāt? – Viņš skrēja lieliski. Tas ir ļoti labi, es to liktu kopā ar Cacho un mani. Viņš sacīkstēs kustas labi, un tas ir svarīgi. Es mēdzu teikt Abaskalam, ka tad, kad Ovets viņu nogāza zemē, tā ir viņa, nevis Oveta vaina. Mario ir iededzis Amerikas Savienotajās Valstīs, jūdzē, cietībā, četru apļu sastāvā. Viņš zina, kā uzņemt kreisēšanas ātrumu un netikt traucēts. Es mēdzu stāstīt Higuero, lai viņš tik ļoti nemaina savu ritmu, ka tas viņu nogurdināja. Romo to dara lieliski. Uz Calle One, netālu no Calle Two līnijas, viņš zina daudz. Es viņu nepazinu, bet viņš ir ļoti labs, dominē taktiskajā. Viņam ir karjeras inteliģence. Es zināju, ka esmu uzvarējis Nacional, bet es neredzu Spānijas čempionātu. Es redzu lielākas lietas. Realitāte ir tāda, ka Mario ir kļuvis traks. Es domāju, ka viņam ir jāiet, lai uzvarētu Eiropas čempionātā. Tas jau ir izdarīts 3:30. Bet, protams, ko tagad? kāds progress tevi sagaida? 3:28? – Načo Fontess bija vienpadsmitais. – Es to redzēju pareizi. Ievērojams alts. Tas labi darbojas kvadrātā. – Adels Mehals beidzot atkāpās no 1.500 COVID dēļ… – Viņi viņu izvēlējās pareizi. Olimpiskajās spēlēs vienmēr ir jāizvēlas piektais. Viņš ir 3.000 metru sportists, bet pie 5.000 būs jācieš. Viņam tas jādara pirms Katira, jo viņam ir mazāks maksimālais ātrums. Jebkurā gadījumā šogad, jo Mechaal nav tik labs. -Kādu jūs redzat Spānijas vieglatlētiku? – Mums ir divas medaļas, bet patiesība ir tāda, ka mums trūkst blīvuma. Papildus pusei no testiem mēs neparādās. Pasaules kausā mūs gandrīz neredz. – 1.500 metros šogad ir ļoti labi laiki. – Domāju, ka ar mūsdienu “kedām”, kā saka katalāņi, visiem zīmoliem jāpieliek 2.5 sekundes. Tāpēc tas tik viegli paceļas 3:30. VAIRĀK INFORMĀCIJAS jaunumi Nav liktenīgas dienas; Mechaal un duets 800, ārpus fināla ziņas Si Mo Katir lielā vēlme ziņas No Katir, bronza 1.500; Otrā medaļa Spānijai – Jūs bijāt uz strīdu robežas par velti. Tie izteikumi par Nadalu un viņa ieradums runāt par traumām... – Mēs atrodamies ļoti šovinistiskā jomā. Mans karogs ir talants, nevis valsts, kurā es dzīvoju. Kad tu dodies uz sacensībām, tev vairs nevajadzētu neko teikt.