720. veidlapa ir informatīva deklarācija, ar kuru Spānijā dzīvojošie nodokļu maksātāji paziņo nodokļu iestādēm par ārvalstīs esošajiem īpašumiem un tiesībām, piemēram, nekustamo īpašumu, bankas kontiem un citiem finanšu aktīviem.
27.gada 2022.janvārī, publicējot spriedumu lietā C-788/19, beidzas AEDAF 2013.gadā uzsāktā cīņa pret šo informatīvo paziņojumu, atzīstot to par pretrunā ar Savienības tiesībām.
EST vispirms apgalvo, ka ar 7. oktobra Likumu 2012/29 ieviestās izmaiņas LGT, IRPF un uzņēmumu nodoklī ierobežo kapitāla brīvu apriti, jo tas attur Spānijas investorus no ieguldījumiem citās valstīs. vai arī liedz vai ierobežo viņu iespējas to darīt, kā arī uzskata, ka sistēma, kas izveidota attiecībā uz pienākuma ziņot par ārvalstīs esošajiem īpašumiem un tiesībām neievērošanas vai nepilnīgas vai priekšlaicīgas izpildes sekām, ir ļaunprātīga, nesamērīga, kvalificējot šīs ārvalstīs esošās preces par "nepamatoti". kapitāla pieaugums”, bez iespējas praksē atsaukties uz recepti.
EST uzskata, ka tāds noteikums kā analizētais, kurā pieņemts krāpnieciskas darbības pastāvēšana tikai tāpēc vien, ka ir izpildītas noteiktas prasības, neļaujot nodokļu maksātājam sagraut minēto prezumpciju, pārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. un apiešana, un tas neattaisno kapitāla aprites ierobežojumu esamību.
Un piebilst, ka, atļaujot Spānijas nodokļu administrācijas noteikumiem bez termiņa beigām veikt nodokļu parādu par ārvalstīs nedeklarētiem vai nepilnīgi vai nelaikā deklarētiem īpašumiem vai tiesībām paraugā 720. , rada ne tikai nenovēršamu ietekmi, bet arī ļauj nodokļu iestādei apšaubīt nodokļu maksātāja jau saņemtu recepti, kas ir pretrunā tādai pamatprasībai kā tiesiskā noteiktība.
Attiecībā uz naudas soda samērīgumu 150% apmērā no nodokļa, kas aprēķināts no summām, kas atbilst ārvalstīs piederošo preču vai tiesību vērtībai, EST uzskata, ka šis naudas sods ir pārmērīgs, norādot, ka - lai gan Spānija apgalvo, ka minētās soda sankcijas ir pienākuma subjekts. aplikt ar nodokli, ir neapstrīdami, ka tā uzlikšana ir tieši saistīta ar tīri deklaratīva pienākuma pārkāpumu, un secina, ka minētais 150 % naudas sods ir nesamērīga iejaukšanās kapitāla brīvā apritē līdz tādai pakāpei, ka “tas var novest pie muļķībām, kas Tas nozīmē, ka pat ar 100% no ārvalstīs esošo aktīvu un tiesību vērtības nav iespējams segt nodokļu parādu.
Un, visbeidzot, EST risina noteikto naudas sodu samērīgumu saistībā ar neatbilstību vai nepilnīgu vai priekšlaicīgu atbilstību 720. paraugam, naudas sodiem, kas var būt 15, 50 vai 66 reizes lielāki nekā tie, kas piemērojami par līdzīgiem pārkāpumiem tīri tiesas procesā. un kuru kopsumma nav ierobežota, secinot, ka minētie naudas sodi rada nesamērīgu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.
No šī sprieduma izriet, ka pastāv neapšaubāma administrācijas mantiskā atbildība, kuras ir nodokļu maksātājiem pat gadījumā, ja sankcija ir kļuvusi galīga.
32.5.oktobra likuma 40/2015 1 pants nosaka prasības prasīt finansiālu atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti, piemērojot noteikumu, kas atzīts par pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. Šī ir ļoti ierobežota procedūra: vai nodokļu maksātājs ir laikus pārsūdzējis administratīvo aktu, ar kuru nodarīts kaitējums, un saņemts lēmums par noraidījumu, ja viņš minētajā procedūrā ir apgalvojis Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu. .
Saistībā ar šo priekšrakstu Komisija 2020. gada jūnijā, gaidot EST lēmumu, uzsāka tiesvedību par mantiskās atbildības procedūru, apgalvojot, ka tā ir pretrunā efektivitātes principam, pārvēršot valsts likumdevēja mantisko atbildību par mantisko atbildību. Savienības tiesību pārkāpuma sekas tam, ka cietušajai pusei iepriekš ir jāiesniedz prasība par administratīvo aktu, pat ja kaitējums izriet tieši no likuma.
Visu šo iemeslu dēļ ir paredzams jauns EST spriedums, kas vai nu liktu valstij pārdomāt patrimoniālās atbildības sistēmu no paša sākuma, ja tiek pārkāptas kopienas tiesības vai, vismaz šajā konkrētajā gadījumā, paraugs 720 (un visi tie, kas ir atcelti un tiks atcelti), atslābiniet ierobežojumus.
Turklāt šis teikums paver iespēju iesniegt sūdzības jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir sodīta par to, ka tā nav izpildījusi vai nepilnīgi vai nelaikā izpildījusi 720. paraugā paredzēto informēšanas pienākumu, lai pieprasītu izmaksātās summas atlīdzināšanu.
Un attiecībā uz veiktajām korekcijām būs jāanalizē katrs gadījums atsevišķi, atkarībā no tā, vai korekcijas bija brīvprātīgas vai uzliktas.
Līdz ar to brīvprātīgajās korekcijās būs jāiepazīstas ar deklarāciju, kas veikta par īpašumu vai tiesību dzimšanas gadu, atsaucoties uz noilguma institūtu par nepamatotu legalizēto kapitāla pieaugumu, pat ja tie nāk no noteiktiem taksācijas periodiem.
Un noteikumos, kas tiek uzlikti, starp citām detaļām būs jānošķir situācijas, kurās atbilstības akts ir vai nav publiskots. Jebkurā gadījumā turpmāk visi Spānijā dzīvojošie nodokļu maksātāji ar nedeklarētiem īpašumiem un/vai tiesībām ārzemēs varēs brīvprātīgi noregulēt savu situāciju, nebaidoties no atturošā sankciju režīma, kas pielīdzina brīvprātīgu legalizāciju tām, kas izriet no inspektoru darbības.
