Sarkanās līnijas uz Ukrainas teritorijas bloķē vienošanos ar Krieviju

Rafaels M.ManuekoTURPMĀK

Šķiet, ka vienīgais iemesls, kas mudina Krievijas un Ukrainas delegācijas turpināt uzturēt kontaktus, nebūs pārmetumi par atteikšanos no dialoga. Ja tā, tad līdz šim atkārtotās Maskavas un Kijevas tikšanās, lai it kā mēģinātu apturēt karu, būtu nekas vairāk kā postaža.

Sākot no šī ticamā pieņēmuma un ar konkursu bez mazākās deeskalācijas tempa, pat ne lai mudinātu puses uz mierīgu runu atbilstošā vidē, šodien atsākas sarunas starp pretendentiem. Tikšanās šoreiz notiks klātienē un notiks vēsturiskajā un cildenajā Turcijas pilsētā Stambulā.

Pagājušajā svētdienā, šīs jaunās tikšanās priekšvakarā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sniedza interviju vairākiem Krievijas medijiem, kuru izplatīšanu Krievijas varas iestādes ir aizliegušas un kuru saturu Kremlī viņš apliecināja, ka pat nav bijis. lasīt vēl, izsmeļoši paskaidrojot, ko viņa valsts cer iegūt no hipotētiskas vienošanās ar Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu.

seši runas punkti

Saskaņā ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana formulējumu, kurš cenšas apliecināt savu starpnieka lomu šajā konfliktā, notiekošajās sarunās, kas 28. februārī sākās Baltkrievijā, tiek apspriesti seši punkti: Ukrainai neitrāls modelis, kas likvidētu tās iestāšanos NATO, tās "demilitarizāciju un denacifikāciju", drošības garantijas Krievijai, pasākumus krievu valodas aizsardzībai Ukrainā un Krimas un Donbasa statusu.

kara situācija

Ukrainā

Doņestas un Luhanskas separātistu apgabals

Krievijas kontrolētās teritorijas

neviena lidmašīna nelido

caur gaisa telpu

izņemot ukraiņu valodā

ierīces

Triku

Avots: Pašu izstrāde / ABC

kara situācija

Ukrainā

apgabala separātists

no Donestas un Luganskas

Krievijas kontrolētās teritorijas

neviena lidmašīna neredz ostu

Ukrainas gaisa telpa

izņemot krievu ierīces

Avots: Pašu izstrāde / ABC

Erdogans uzskata, ka pirmajos četros punktos ir progress, lai gan sarunas par Krimas un Donbasa nākotni ir "apstrēgušas", kas ir būtisks teritoriāls jautājums, bez kura atrisināšanas, pēc lielākās ekspertu vairākuma domām, nav iespējams noslēgt vienošanos par mieru neatkarīgi no tā, cik liela vienprātība varētu būt citos punktos.

Zelenskim svētdien tika jautāts, vai Turcijas prezidenta teiktajā ir patiesība, un viņš atbildēja: “Attiecībā uz drošības un neitralitātes garantijām un mūsu valsts bezkodola statusu mēs esam gatavi kompromisam (..); tas viss bija pirmais, ko Krievija stādīja, un, cik es atceros, kara sākuma iemesls.

Ukrainas prezidents norāda, ka Krievijas karaspēkam "jāatkāpjas uz pozīcijām pirms 24.februāra".

Viņš arī izrādīja tieksmi aizstāvēt krievu valodu savā valstī un teica, runājot tieši šajā valodā, lai gan uzsvēra, ka galvenais vaininieks, ka tagad var būt naids pret krievu valodu, ir Maskava ar tās "agresiju". "Esmu pārliecināts, ka valodas jautājums tiks noņemts no dienaskārtības, jo tas tiks atrisināts," viņš piebilda.

No otras puses, Zelenskis uzstāja, ka Krima ir Ukraina, taču apliecināja, ka Kijeva nekad nemēģinās to atgūt ar spēku. Tāpat viņš atsaucās uz abām nemiernieku republikām Donbasu, Doņecku un Lugansku. Viņš apliecināja, ka "Es vēlos izbeigt šo karu, es nevēlos simtiem tūkstošu nāves gadījumu (..), es nedomāju par spēcīgu uzbrukumu ne Donbasā, ne Krimā. Dziļi saprotu, cik tūkstošiem cilvēku iet bojā.

Tomēr Ukrainas līderis lika saprast, ka Donbasa jautājums ir jāapspriež. Viņš to darīja pēdējos gados, ilgi pirms situācija nonāca īstā konfliktā, kad viņš lūdza tikties ar Putinu, lai mēģinātu vienoties par kopīgu nostāju, interpretējot 2015. gada Minskas vienošanos. Viņš nekad nepiekrita, ka būs jāsēžas, lai risinātu sarunas ar tiem. kurš Donbasā ķērās pie ieročiem pret Kijevas varu, bet pēc vēlēšanām par šo anklāvu nākotni runāt ar no vēlēšanu iecirkņiem iznākušajiem vadītājiem.

Atgriezieties sākuma punktā

"Mēs vēlamies, lai Krievijas karaspēks atkāptos uz pozīcijām pirms 24. februāra, pirms viņi sāk uzbrukumu. Atgriezīsimies tur. Sapratne, ka nav iespējams piespiest Krieviju pilnībā atbrīvot visu teritoriju, novedīs pie trešā pasaules kara. Es lieliski saprotu (..), bet atgriezīšos pie tā, kur tas viss sākās, un mēs tur atrisināsim sarežģīto Donbasa problēmu,» svētdien sacīja Zeļenskis, liekot domāt, ka ir jārunā, kā šīs teritorijas atrisināt un darīt. tas ir tieši ar Putinu, nevis ar separātistu līderiem.

Kijevas pašvaldības robeža

Bombardēšana / citas darbības

Centrāties

administratīvā

paplašināts

Lidosta

Starptautisks

Sikorsky

Avots: Pašu izstrāde / ABC

Kijevas pašvaldības robeža

Bombardēšana / citas darbības

Lidosta

Starptautisks

Sikorsky

Avots: Pašu izstrāde / ABC

Pēc viņa vārdiem, "mums ir jāvienojas ar Krievijas Federācijas prezidentu par tikšanos jebkur pasaulē, izņemot Ukrainu, Krieviju vai Baltkrieviju". Tomēr tiek atzīmēts, ka Krievijas prasība demilitarizēt un “denacificēt” Ukrainu ir neatbilstoša. "Mēs pat nerunāsim par to (..), es brīdināju sarunu dalībniekus, ka mēs nesēdīsimies pie galda, lai runātu par jebkāda veida demilitarizāciju vai denacifikāciju. Man tās ir absolūti nesaprotamas lietas."

Maskavas prasības

Taču Kijevas un Maskavas pozīcijas ir tik attālas, ka, kamēr viena no abām pusēm nemaina savus postulātus, vienošanās panākšana tiek uzskatīta par ļoti maz ticamu. No Kremļa viņš uzstāj, ka Krievija jau atzinusi Doņecku un Lugansku par neatkarīgām valstīm un pieprasa Kijevai darīt to pašu. Arī to, ka Ukrainas varas iestādes atzīst Krimu par Krievijas teritoriju.

Vakar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka “denacifikācija un demilitarizācija ir Krievijai obligāti elementi turpmākajos līgumos ar Ukrainu (..). Ukrainas ultranacionālistu bataljoni praksē izmanto nacistu kara metodes. Un viņš sacīja, ka "mums ir jāpacieš, ka Ukraina pārstāj būt Rietumu un NATO eksperimentu objekts militārā līmenī un ka tā nerada militārus un fiziskus draudus Krievijai." Krievijas ārlietu ministrs arī uzskatījis par "neproduktīvu" Zelenska un Putina tikšanos, kamēr nav izstrādāta procedūra "pēdējos gados uzkrāto problēmu risināšanai", liekot saprast, ka viņu risinājums ir "visu izvirzīto prasību izpilde". Kijeva Maskavai.

Kā pēdējo nedēļu laikā tieši no Eiropas stāstiem sapratuši Francijas prezidents Emanuels Makrons vai Itālijas premjerministrs Mario Dragi, oficiāls avots Vašingtonā arī uzskatīja, ka Putins neliecina par vēlmi panākt kompromisu, lai izbeigtu karu. "Es redzu, ka viņš šobrīd nav gatavs kompromisam," vakar aģentūrai Reuters sacīja augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.