Džodžars DudajevsManuels P. Villatoro@VillatoroManuAtjaunināts: 26 04:2022h
1996. gadā Džojars Dudajevs nebija uzmanības centrā, baidoties no Krievijas represijām. Čečenijas līderis, viens no Borisa Jeļcina visvairāk vajātajiem, tik tikko baudīja saules gaismu. Taču Krievijas manevrs lika viņam parādīt sejas krāsu kopš februāra beigām pēc dīvainā pamiera, kas tika pasludināts no Maskavas. Tas viss bija lamatas. Tā paša gada 21. aprīlī pēc tikšanās ar kādu no Krievijas nosūtītu kontaktpersonu redzamais vietējās pretošanās vadītājs piezvanīja ar mobilo, izmantojot satelītu. Tā bija pēdējā lieta, ko viņš izdarīja. Dažas minūtes vēlāk vairākas lidmašīnas pacēlās un nometa atsevišķas raķetes uz savu pozīciju. Krievijas prezidenta galvenais militārais un politiskais apvērsums.
[Lai uzzinātu vairāk par Čečenijas kariem pret PSRS, sekojiet šai saitei]
sākotnējās šaubas
Mums bija jāgaida, lai dzirdētu ziņas, lietas par cenzūru vienam otram, bet informācija parādījās četras dienas vēlāk. "Neskaidrība par iespējamo Dudajeva nāvi Krievijas uzbrukumā Čečenijā," 25. aprīlī rakstīja ABC. Informācija dienu iepriekš bija izplatījusies no kāda Ahmeda Jarijanova, bijušā nemiernieku delegācijas vadītāja, kas 1995. gadā bija sarunājusi ar Maskavu, rokās: "Dudajevs ir miris, par to nav šaubu". Viņš piebilda, ka draudīgais uzbrukums noticis, pakarinot "Krievijas aviācijas uzbrukumu mērķim Gueji-Chu pilsētā, 30 kilometrus no Groznijas, kur vadītājs tikās ar savu pretoriešu gvardi.
No turienes sākās šaubas. Ziņu gadījumā tika skaidrots, ka nemiernieku līdera pārstāvis Maskavā Saipudi Jasanovs nāvi kategoriski noliedzis: "Viņš joprojām ir dzīvs un strādā normālā tempā." Tiekoties ar starptautiskajiem līderiem, žirfalkons uzstāja, ka tajā pašā pirmdienā viņš ir personīgi runājis ar Dudajevu, tāpēc krieviem nebija iespējams viņu piebeigt svētdien.
Viņam sekoja lielie virsnieki. Pareizāk sakot, viņi izvēlējās klusēšanu, kā plašajā reportāžā atklāja ABC žurnālists: "Krievijas privātās televīzijas NTV korespondents Čečenijā runāja ar vairākiem čečenu komandieriem un neviens neminēja viņa vārdu." Kurš meloja? Nevar zināt, lai gan Jeļcina ēna lidinājās gluži kā raķete, kas bija trāpījusi Kremļa ienaidniekam.
+ info Jeļcins un Fēlikss Pons sarokoties – ABC
Tikai ceturtdien, tā paša mēneša 25. datumā, ABC apstiprināja, ka Dudajevs ir miris no Kremļa rokas. "Viņa galva ir zelta vērta," rakstīja šī laikraksta korespondents Pekinā J. Cierco. Tajā laikā Jeļcina lidmašīnas jau bija nākušas gaismā. "Miera piedāvājumam bija viltība. Kad prezidents ar lielu skaņu paziņoja par pamieru Čečenijā un sarunu sākšanu, viņš iecēla ģenerāli. Tas bija ideāls. Ja līdz tam nemiernieku vadonis pārvietojās naktīs – viņš nekad negulēja zem viena jumta un dienā gandrīz neizgāja ārā, lai izvairītos no krievu atrašanās vietas – tas lika viņam mainīties.
Makjavelliskais uzbrukums
Kremļa šaha gājiens piespieda separātistu līderi nākt klajā ar paziņojumiem, rīkot tikšanās ar saviem darbiniekiem, veikt intervijas ar Krievijas sarunvedējiem un, protams, tikt pielīmētam pie sava satelīttelefona. Lietas no deviņdesmitajiem gadiem. Tur bija tehnoloģija, kuru viņš nogalināja. 21. datumā padomju vara paņēma mobilo raidītāju un paziņoja gaisa spēkiem, kur atrodas Dudajevs. Interesanti, ka politiķis bija saņēmis zvanu no Maskavas, ideāls lamatas. Tūlīt pēc tam eskadra pacēlās un nometa savu baiso nāvējošo kravu uz čečena rezidenci. Raķetes atņēma viņa dzīvību. "Šoreiz krievi trāpīja bullseye centrā," skaidroja Cierco.
Kopā ar viņu krita vairāki viņa padomnieki un radinieki. “Viņš bija kopā ar savu sievu, vairākiem padomniekiem un eskortiem un noslēpumainu augsto pārstāvi no Maskavas. Dudajevs, Janijevs, Džamads Kurbanovs un Krievijas amatpersona izgāja meža izcirtumā, lai notēmētu savu satelīttelefona antenu un piezvanītu. Tieši tajā brīdī viņiem virsū uzkrita zeme-gaiss raķete,” aprakstīja ABC. Acīmredzot visi palaida garām uz vietas, izņemot čečenu līderi, kurš pietiekami izmantoja, lai dotu savu galīgo pavēli: "Pabeidziet to, ko esam iesākuši!" Toreiz viņš apsvēra iespēju, ka Krievijas sūtnis bijis Jeļcina upurēta ēsma; ne arī tas, ka ložņāt.
+ informācija
Tāpat kā liela daļa planētas, Cjerko bija pārliecināts, ka Maskava ir izstrādājusi Makjavelliānas plānu Dudajeva gāzšanai. Konkrētāk, izplatījās ideja, ka Krievijas prezidents bija pabeidzis ar viņu, lai nākamajās vēlēšanās iegūtu dažus miljonus balsu. "Noķerts čečenu vilks, pateicoties šim Kremļa izstrādātā miera plāna "slepenajam klauzulam" - šī klauzula noteica gan Dudajeva, gan pārējo neatkarības atbalstītāju līderu obligātu militāru un politisko iznīcināšanu. īpašs sudraba šķīvis, galva, kas drīz parādīs savu elektorātu un ir zelta vērta.
+ informācija
Nevar noliegt, ka Krievijas prezidents savu solījumu turēja. Un viņš to izdarīja, kā paskaidroja ABC, pēc tam, kad pusotru gadu pavadīja, pārkāpjot taisnīgumu. "Tā kā līdz izšķirošajām prezidenta vēlēšanām palikuši mazāk nekā divi mēneši, vakar Šalačos tika apglabāts Kremļa sabiedriskais ienaidnieks numur viens," piebilda šis laikraksts.
Uzbrukumu analizēja tādi komentāri kā Alehandro Munozs-Alonso. ABC žurnālists uzstāja, ka "ar Čečenijas līdera telenāvi Jeļcins ir sapratis pēdējo mēnešu asāko no savām apsēstībām un, iespējams, dabū svarīgu viltību vēlēšanu kampaņai".
Čečenijā nāvi sagaidīja ar dusmām. Acīmredzot vietējās senču tradīcijas dēļ, kas lika vardarbīgā veidā nogalinātā ģimenei nekavējoties atriebties. "Tāpēc kopš vakardienas, kad tika apstiprināta Jojara Dudajeva nāve, Borisa Jeļcina dzīvībai ir vairāk briesmu nekā jebkad agrāk," ziņo ABC.
Prezidents, kuram prezidenta vēlēšanu kampaņās bija jāapceļo puse Krievijas, to ņēma vērā un dubultoja savu drošību. "Ģimenei ir skaidrs mērķis. Bijušās Sarkanās armijas pirmā ģenerāļa dalībnieki nebūs vieni. Ziemeļkaukāza tauta ir zvērējusi atriebt sava tiešā līdera nāvi pēc republikā pasludinātajām trīs dienu sērām,” teikts laikrakstā. Viņam par laimi nekas nenotika.
