TURPMĀK
Spānija savus uzkrājumus vienmēr ir uzticējusi noguldījumiem; vai nu noskatīšanās (norēķinu konti), vai termiņā. Produkti ar lielu likviditāti, ļoti droši un tajā laikā pat izdevīgi. Tagad banku sniegtā atdeve ir nulles un atsevišķos gadījumos pat negatīva... bet tas īstermiņā un vidējā termiņā mainīsies. Par šiem ietaupījumiem banka maksās vēlreiz.
2022. gada februāra beigās, pēc Spānijas Bankas datiem, mājsaimniecībām noguldījumos bija vairāk nekā 960.000 305.411 miljonu eiro, lielākā daļa no tiem norēķinu kontos. Uzņēmumi, vēl XNUMX XNUMX miljoni, arī lielākoties redzeslokā. Katru reizi skaitļi ir lielāki, taču tā konfigurācija ir citādāka, salīdzinot ar gadiem, jo iepriekšējā krīzē visvairāk lūza termiņnoguldījumi, nevis beztermiņa noguldījumi, un tagad ir otrādi.
Kāpēc termiņnoguldījumi bija tik interesanti 2000. gadu pirmajā desmitgadē? Par viņu sniegto nodrošinājumu un atlīdzību, ko viņi iedeva. Šie termini produkti ir ziņojuši par vairāk nekā 5% atdevi mājsaimniecībām (dati no 2008. gada oktobra) un vairāk nekā 4.7% uzņēmumiem. Tad tam visam pielika punktu ķieģeļu krīze un finanšu sabrukums.
Ieinteresēto pušu evolūcija
no noguldījumiem
mājas
Nodrošiniet savu redzi
mājas
termiņnoguldījumi
vidējā svērtā likme
Uzņēmumi
Noguldījumi redzeslokā
Uzņēmumi
termiņnoguldījumi
vidējā svērtā likme
Avots: Spānijas Banka / ABC
Ieinteresēto pušu evolūcija
no noguldījumiem
mājas
Nodrošiniet savu redzi
mājas
termiņnoguldījumi
vidējā svērtā likme
Uzņēmumi
Noguldījumi redzeslokā
Uzņēmumi
termiņnoguldījumi
vidējā svērtā likme
Avots: Spānijas Banka / ABC
Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma rīkoties, gadu no gada pārpludinot tirgus ar likviditāti. Atsauces procentu likme palielināja to līdz 0%, kur tā joprojām ir, un ko parasti sauc par naudas cenu, jo tieši to maksā bankām aizņemties no uzraudzības iestādes; noguldījumu iespējas veids, ko ECB iekasē no bankām par liekās likviditātes noguldīšanu savā kontā, uzrādīja negatīvu -0,5%. Nauda kļuva nevērtīga.
Šajā scenārijā, kas joprojām turpinās, bankas nav spējušas samaksāt par noguldījumiem samaksāto summu un gadu gaitā ir samazinājušas savu rentabilitāti. Par noguldījumiem mājsaimniecībām tagad maksā gan termiņu, gan termiņu no 0.01% līdz 0.04%. Ar uzņēmumiem aina ir vēl sliktāka: norēķinu kontu ienesīgums ir 0,02%, bet termiņprodukti ir -0,19%. Tas ir, uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem pat tiek iekasēta maksa par noguldījumu pieņemšanu.
Bankas nekad nav iekasējušas maksu no mājsaimniecībām par naudas taupīšanu, taču tas ir scenārijs, kas sektorā iedēstīts vairākkārt. Visbeidzot, bankas to nav darījušas reputācijas izmaksu un klientu zaudēšanas dēļ, ko tas varētu radīt.
Realitāte ir tāda, ka bankas gadiem ilgi sūdzas par ECB stimulējošās politikas paplašināšanu. Nozare dzird, ka iepriekšējā krīzē Mario Dragi kā uzrauga prezidentam nācies pieņemt ārkārtējus lēmumus, taču arī mudina situāciju pēc iespējas ātrāk normalizēt. Lai tas notiktu, ir jābūt augstākajai inflācijai pēdējo gadu desmitu laikā. Kristīnes Lagardas vadītā ECB tagad beidzot domā par procentu likmju paaugstināšanu, tiklīdz tā beigs parāda pirkšanas programmas, lai ierobežotu cenu pieaugumu. Tas notiks no jūlija, ņemot vērā tās Padomes locekļu deklarācijas, lai gan pirmais palielinājums varētu aizkavēties līdz gada beigām. Un likmju kāpums ir labvēlīgs banku biznesam, jo naudai atkal ir vērtība, bet arī noguldītājiem, saskaņā ar finanšu avotiem, jo uzkrājumi tiek sodīti gadiem ilgi. Runa nav tik daudz par finanšu kontrakcijas meklējumiem, bet gan par pēdējo gadu ekspansijas apturēšanu un situācijas normalizēšanu, kā norādīts banku savienībā.
ECB veicina tirgu
Tādējādi tirgus jau tagad diskontē, ka tuvāko mēnešu laikā notiks ECB likmju paaugstināšana - redzeslokā ir, piemēram, banku cenas, Euribor, kas ir atgriezies pie pozitīva..., un tas liek uzņēmumiem sagatavoties. viņu bilances par gaidāmo. Tas ir, klientiem par noguldījumiem piedāvātās atlīdzības palielinājums, bet arī kredītu sadārdzinājums, kas nozīmētu zināmu uzņēmumu un ģimeņu pieejas likviditātei stingrību.
Finanšu avoti apstiprina, ka bankas atkal atlīdzinās noguldījumus, kā arī sadārdzinās kredītus. Mēs apzināmies, ka pastāv anomālija un ka ir par vēlu atbrīvoties no privātpersonu un uzņēmumu šausmām. Taču tas nenozīmē, ka nekavējoties tiks sasniegta 5. gadā noteiktā 2008% procentu likme, kas tiks palielināta pakāpeniski, atbilstoši ECB lēmumiem un ņemot vērā katras struktūras rezervi.
Šajā gadījumā aptaujātie avoti norāda, ka karš, kas jau ir par hipotēku ieķīlāšanu, varētu pāriet arī uz vidēja termiņa noguldījumu iegūšanu, lai gan tā ir melone, kas vēl jāatver.
