TURPMĀK
Otrdien ar videokonferences starpniecību atsākās ceturtā sarunu kārta, kas pirmdien sākās starp Krievijas un Ukrainas delegācijām, lai mēģinātu vienoties par karadarbības pārtraukšanu. Pozīcijas šķiet šķietami nesavienojamas, un bombardēšana nebeidzas. Tomēr pēdējās stundās sarunu dalībniekiem pietuvinātas amatpersonas runā par zināmu "tuvināšanos".
Pagaidām Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis otrdien telemātiskajā sanāksmē ar Atlantijas alianses augstākajiem militārajiem komandieriem apstiprināja, ka viņa valstij būs jāatsakās no pievienošanās blokam. "Ir kļuvis skaidrs, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts. klausies mūs Mēs esam saprotoši cilvēki. Gadiem dzirdam, ka durvis it kā bijušas vaļā, bet jau redzējām, ka nevaram ieiet,” viņš žēlojās.
Vienlaikus Ukrainas valsts galva pauda gandarījumu, ka "mūsu cilvēki teica, ka jāsāk mēģināt un jāpaļaujas uz saviem spēkiem un mūsu partneru palīdzību". Zelenskis kārtējo reizi lūdza NATO militāro palīdzību un pauda nožēlu, ka organizācija turpina "likt bet" lidojumu aizlieguma zonas izveidošanai virs Ukrainas, lai novērstu Krievijas spēku turpmāku raķešu izšaušanu un savu lidmašīnu bombardēšanu. Viņš apliecināja, ka bloķēto Atlantijas okeānu "šķiet, ka Krievijas agresija ir hipnotizēja".
Šajā sakarā Zelenskis paziņoja, ka “dzirdam argumentus, ka Trešais pasaules karš varētu notikt, ja NATO slēgs savu telpu Krievijas lidmašīnām. Tāpēc virs Ukrainas nav izveidota humānā gaisa zona; tāpēc krievi var bombardēt pilsētas, slimnīcas un skolas”. Nebūdami aliansē, "mēs neprasām, lai tiktu pieņemts NATO līguma 5. pants (..), bet būtu nepieciešams radīt jaunus mijiedarbības formātus". Viņš uzsvēra šādu nepieciešamību, jo Krievijas lidmašīnas un raķetes varētu lidot uz Rietumiem, un atzīmēja, ka Krievija "ir situsi ar raķetēm 20 kilometrus no NATO robežām un tās bezpilota lidaparāti jau ir sasnieguši tur".
Krima, Doņecka un Luganska
Galvenais Ukrainas sarunvedējs Mijailo Podoljaks sarunu sākumā uzstāja, ka viņa valsts "nepiekāpsies attiecībā uz savu teritoriālo vienotību", vēloties skaidri norādīt, ka, kā to prasīja Maskava, Kijeva neatzīs Krimu par Krieviju un Ukrainas separātiskās republikas.Doņecka un Luhanska kā neatkarīgas valstis. Daudz mazāk Ukrainas teritorijas, kuras pašreizējās kampaņas laikā okupēja Krievijas karaspēks, tostarp Hersonas province un josla, kas savieno Doņecku ar Krimu.
Podoljaks sacīja, ka šobrīd prioritāte ir "vienošanās par pamieru un Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas". Un šeit jautājums nebūs viegls, jo būs jānosaka, kuras zonas Krievijas armijai vajadzētu atstāt brīvas. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien sacīja, ka "vēl ir pāragri izteikt prognozes" par iespējamo kontaktu sērijas iznākumu un par sarunu beigu datumu.
Savukārt Ukrainas prezidentūras padomnieks Oleksis Arestovičs paziņoja, ka "vēlākais maijā mums vajadzētu panākt miera līgumu vai varbūt daudz ātrāk". Krievijas pārstāvis ANO Vasīlijs Nebenzia formulēja Krievijas nosacījumus Ukrainai: demilitarizācija (izmet uzbrūkošos ieročus), denacifikācija (neonacistu organizāciju aizliegums), garantēja, ka Ukraina neapdraudēs Krieviju un atteiksies no NATO daļas. Nebenzia šoreiz neko neteica par Krimu un Donbasu, kas neatkarīgi no tā, vai Kijeva tos atzīs vai nē, turpinās saglabāt savu pašreizējo statusu ārpus Kijevas kontroles.
