Gubernators, kas stingri atbalsta nepieciešamību izstrādāt fiskālās konsolidācijas plānu, kas jāīsteno jau tagad, lai kontrolētu valsts finanses, prognozē, ka nākamajās sanāksmēs procentu likmes turpinās ievērojami pieaugt. -Pagājušajā ECB sēdē tika pieņemts lēmums pakļauties procentu likmēm par puspunktu vairāk. Kur ir griesti, lai beigtu tos palielināt, vai matadata? -Procentu likmes samazināsies līdz līmenim, kas nodrošinās inflācijas atgriešanos pie 2% mērķa vidējā termiņā. Kāds ir šis līmenis? Faktiskā nenoteiktība ir tik liela, ka precīza orientācija nav īsti iespējama. Taču, ņemot vērā šobrīd mūsu rīcībā esošo informāciju, lai sasniegtu šo mērķi, mēs uzskatām, ka turpmākajās sanāksmēs būs nepieciešams arī turpmāk būtiski palielināt interesējošos ieteikumus un, kad tas tiks sasniegts, mēs turpināsim to saglabāt. "termināla" līmenī kādu laiku. Vissvarīgākā ziņa ir tāda, ka mēs vēl neesam sasnieguši beigas. – Vai bankā draud nemaksāšana? -Skaidrs, ka procentu likmju kāpums palielina veikalu un uzņēmumu finansēšanas izmaksas, līdz ar to ienākumu samazināšanos un reālo ienākumu kritumu inflācijas dēļ samazina maksātspēju. Tad ietekmes apmērs būs atkarīgs no ekonomikas lejupslīdes dziļuma, inflācijas noturības un daudzuma, kas nepieciešams monetārās politikas atbalstam, cita starpā. No finanšu stabilitātes viedokļa būtisks vēstījums ir tāds, ka stresa testi, ko mēs regulāri veicam, norāda uz to, ka banku sektora kopējā maksātspēja saglabāsies adekvātā līmenī nelabvēlīgu scenāriju apstākļos, kā arī ar neviendabīgumu starp entītijām. Neaizmirsīsim, ka šī pretestības spēja lielā mērā ir saistīta ar regulējošo reformu īstenošanu globālā mērogā un Spānijas gadījumā ar pēdējās desmitgades pārstrukturēšanu. -Vai nebūtu loģiski, ka bankas atkal atlīdzinātu noguldījumus? – Vērojam, ka noguldījumu atlīdzība tik tikko nav pieaugusi un naudas tirgus likmju kāpuma ietekme uz mājsaimniecību un uzņēmumu parādu izmaksām ir lēnāka nekā iepriekšējās pieauguma epizodēs. Pirmais būtu saistīts ar to, ka sākotnēji sākām no negatīvām likmēm, kas lielā mērā nebija pārnestas uz noguldījumiem, kā arī ar lielo likviditāti un augstajām noguldījumu un kredītu attiecībām banku sistēmā. Taču mēs sagaidām arvien lielākus tulkojumus gan kredīta izmaksu, gan depozītu ziņā. Tikmēr noguldītāji jau izmanto alternatīvus instrumentus, lai uzlabotu savu uzkrājumu ienesīgumu. -No monetārās politikas līdz nodokļiem. Tagad mums ir trīs jauni nodokļi. Kāda ir to ietekme uz Spāniju uz lielajiem veiksmēm, bankām un enerģiskajiem? -Mums vēl nav tā ietekmes novērtējuma. Visos gadījumos saistībā ar nodokļu sistēmu es vēlētos uzsvērt to, ka, manuprāt, pastāv plaša vienprātība par nepieciešamību to vispusīgi pārskatīt, lai uzlabotu tās iekasēšanas spēju un efektivitāti. Kopā arī ar visaptverošu valsts izdevumu pārskatīšanu. Tajos aplūkota fiskālās konsolidācijas procesa pamatdaļa, uz kuru es minēju iepriekš. Salīdzinājums ar pārējām kaimiņvalstīm var kalpot kā ceļvedis. Un šis salīdzinājums parāda, ka Spānija iekasē vidēji mazāk nekā citas valstis. Kad mēs analizējam, kāpēc mēs iekasējam mazāk, tas nav tik daudz zemāku robežlikmju dēļ, bet gan atskaitījumu, prēmiju utt. ietekmes dēļ, kuru rezultātā efektīvās vidējās likmes ir zemākas. Un, runājot par sastāvu, Spānija iekasē mazāk patēriņa nodokli un vides nodokli. Šī diagnoze var būt labs sākumpunkts reformai. Protams, iekļaujot pārdales kritērijus, kas tiek uzskatīti par atbilstošiem. Un, visbeidzot, ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka, ņemot vērā mūsu ekonomikas augsto starptautiskās integrācijas pakāpi, dažu nodokļu skaitļu iekasēšanas spēja lielā mērā ir atkarīga no fiskālās koordinācijas pakāpes starptautiskā mērogā. Tāpēc ESAO/G-20 un ES panāktās starptautiskās nodokļu vienošanās uzņēmumu nodokļu un digitālo darbību nodokļa gadījumā ir tik svarīgas.
