No šīs piektdienas, 10. februāra, stājās spēkā jaunie noteikumi par vienotu piekļuvi jurista un advokāta profesijām. 64. februāra Karaļa dekrēta Nr. 2023/8, ar kuru apstiprina noteikumus, ar kuriem tiek izstrādāts 34. oktobra Likums Nr. 2006/30 par piekļuvi juristu un advokātu profesijām, mērķis ir līdz šim iepriekšminētajam likumam, jaunajam tiesiskajam regulējumam. 15.oktobra likumā 2021/23 paredzēto juristu prakses un iepirkumu pieejamības sistēmu.
Prasības profesionālā nosaukuma iegūšanai
Tekstā norādīts, ka, lai iegūtu juridisko un iepirkumu prakses profesionālo nosaukumu, ir jāievēro šādas prasības:
– jābūt oficiālam universitātes bakalaura vai tiesību zinātņu grādam. Šajā ziņā regulas 3. pantā ir noteiktas juridiskās kompetences, kuru iegūšanai jāpierāda oficiālie augstskolu nosaukumi — bakalaura grāds vai grāds tiesību zinātnēs.
– Juridiskajai un iepirkuma praksei nepieciešamo prasmju kopuma visaptverošā specializētā apmācības kursa apguves apliecinājums, kurā jāiekļauj prakse advokātu birojos, iestādēs vai citās ar minēto profesiju praktizēšanu saistītās struktūrās.
– Nokārtot gala novērtējuma testu, kas akreditē profesionālo apmācību jurisprudences un iepirkumu praksē.
specializēta apmācība
Attiecībā uz specializēto apmācību, kas nepieciešama gala novērtējuma testa noformēšanai, lai iegūtu profesionālo nosaukumu jurisprudences un iepirkuma praksei, norma precizē tā iegūšanas veidus, ņemot vērā, ka visiem Tiem jāgarantē kvalitatīvas ārējās prakses pabeigšana. periods:
– Apmācība, kas tiek sniegta valsts vai privātajās augstskolās mācību ietvaros, kas ļauj iegūt oficiālu maģistra grādu. Šos kursus var konfigurēt arī, apvienojot kredītpunktus, kas pieder pie dažādiem studiju plāniem, kā rezultātā tiek iegūts oficiāls maģistra grāds tajā pašā vai citā universitātē, spāņu vai ārvalstīs. Turklāt universitātes var atzīt kredītpunktus, kas iegūti citos kursos, kuru rezultātā tiek iegūts oficiāls maģistra grāds tajā pašā vai citā universitātē.
– Apmācību kursi, ko nodrošina advokātu un advokātu asociāciju izveidotās juridiskās prakses skolas un attiecīgi apstiprinājusi Spānijas Ģenerālpadome un Ģenerāladvokātu padome.
– Apmācības, ko kopīgi nodrošina valsts vai privātās universitātes un juridiskās prakses skolas, kuras apstiprinājusi attiecīgi Spānijas Ģenerālpadome un Ģenerāladvokātu padome un kuru studiju plānam ir jābūt iepriekš pārbaudītam kā mācīšanai, kuras rezultātā tiek iegūts oficiāls maģistra grāds. .
Tiek precizēti līgumi, kas jāslēdz institūcijām, kuras vēlas nodrošināt šos specializētos apmācību kursus.
No otras puses, teksts saņem apmācību kursu akreditācijas procesu gan juridiskās prakses skolām, gan augstskolām.
Tāpat ņemt vērā, ka Sabiedriskās tieslietu dienesta ģenerāldirekcijas vadītāja pieņemtie lēmumi par specializētajiem apmācības kursiem jurista prakses profesionālā nosaukuma iegūšanai un to reģistrēšanai birojā Specializēto mācību kursu reģistrā, Tieslietu ministrijas elektroniskajā mītnē. Kursu akreditācijas iegūšanai izvirzīto prasību neievērošana nozīmētu attiecīgu izstāšanos no kursa.
Valdība apsvērs ikgadēju stipendiju piešķiršanu specializēto apmācību kursu veikšanai jurista prakses profesionālā nosaukuma iegūšanai un centīsies stipendiju un personalizētā studiju atbalsta sistēmas ietvaros.
Noteikumu 10.punkts nosaka profesionālās prasmes, kuru apguve šiem specializētajiem apmācības kursiem jāgarantē.
Kopumā mācību kursu studiju plānos jāiekļauj 90 Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunkti, kas ietvers visu teorētisko un praktisko apmācību, kas nepieciešama minēto profesionālo kompetenču iegūšanai. No šiem kredītpunktiem 30 būs uzraudzītas ārējās prakses realizācijai.
Ārējā prakse
Attiecībā uz šo ārējo prakšu saturu to programmas mērķiem ir jābūt konfrontācijai ar profesionālajām deontoloģiskajām problēmām, jāiepazīst ar juristu praksi saistīto institūciju darbību un problēmām un, ja nepieciešams, iepirkumiem, jāiepazīstas ar darbību. citiem juridiskiem operatoriem, kā arī profesionāļiem, kas saistīti ar viņu profesijas veikšanu, un kopumā attīsta nepieciešamās prasmes un iemaņas jurista praksei un, ja nepieciešams, iepirkumam.
Turklāt iestādei, kas nodrošina specializētu apmācību, jākoncentrējas uz prakšu vispārīgo saturu, vietām, kur tās tiek izstrādātas, ilgumu, sagaidāmajiem rezultātiem, personām, iestādēm vai organizācijām, kas tajās piedalās, vai prakses esamību vai neesamību. rezultāta vērtēšanas kārtību, studentu skaitu uz vienu pasniedzēju vai pasniedzēju pieprasīšanas vai aizvietošanas kārtību.
Pretējā gadījumā noteikt noteikumu, ka stažēšanās jāveic vienā vai vairākās no šādām institūcijām: tiesās vai tribunālos, prokuratūrās, profesionālās advokātu birojos vai firmās, tiesībaizsardzības profesionālajās firmās vai firmās, valsts pārvaldē, iestāžu amatpersonām, uzņēmumiem, policijas iestādes, cietumi, sociālie dienesti, veselības aprūpes iestādes un bezpeļņas organizācijas.
Un turklāt ārējās prakses jāuzrauga profesionāļu komandai, kuras priekšgalā jāieceļ praktizējošs jurists vai advokāts ar profesionālo praksi vairāk nekā piecus gadus. Mācībspēku komandām ik pēc sešiem mēnešiem ir jāsagatavo paskaidrojošs ziņojums par darbībām, ko tās veikušas, pildot savas funkcijas, kurā jāiekļauj īsa atsauce uz šī studenta attīstību, kuram būs tiesības tikties ar studentu locekļiem. apmācību komanda.kuru uzdevums ir atrasts.
Profesionālās kvalifikācijas akreditācija
Juridiskās profesijas un advokāta profesionālās piemērotības novērtējums būs unikāls un identisks visā Spānijas teritorijā un sastāvēs no objektīva rakstiska teorētiski praktiska satura pārbaudes ar atbildēm vai vairākām atbildēm, kas tiks veikta personīgi vai tiešsaistē pēc Tieslietu ministrijas kritērijiem, kas to skaidri norādīs katram aicinājumam. Vērtējuma saturu katram konkursam noteiks Tieslietu ministrija.
Profesionālo spēju izvērtējumus sasauks Tieslietu ministrijas un Universitātes ar minimālu ikgadēju periodiskumu, un tos publicēs Oficiālajā Vēstnesī trīs mēnešus pirms tā atzīmēšanas un tajā nedrīkst būt vietu skaita ierobežojuma.
Katram konkursam gadījumā, ja tests tiks veikts tiešsaistē, Tieslietu ministrija un Augstskolu ministrija izveidos vērtēšanas komisiju un norīkos tās dalībniekus saskaņā ar noteiktiem dalības noteikumiem tajā.
Un attiecībā uz kvalifikāciju tajā ir noteikts noteikums, ka vērtējuma galīgais vērtējums ir ieskaitīts vai neieskaitīts un ka galīgais vērtējums tiek iegūts no vidējā svērtā starp septiņdesmit procentiem no vērtējumā iegūtā atzīmes līdz trīsdesmit procentiem no vērtējuma. mācību kursā iegūtā atzīme, un par to jābrīdina katrs pretendents individuāli un anonīmi.
Ja vērtēšana netiek izturēta, pretendenti trīs darbdienu laikā no rezultāta paziņošanas rakstveidā var iesniegt izskatīšanas pieprasījumu vērtēšanas komisijai, un komisijas priekšsēdētājam šī prasība ir jāatrisina desmit darbdienu laikā. Šīs tiesvedības izšķiršana beigsies administratīvā lietvedībā, atstājot strīdīgo-administratīvo procesu paātrinātu.
