Asociāciju likums

Kas ir asociācija?

Asociāciju sauc par cilvēku vai vienību grupēšanu ar kopēju mērķi. Ir dažādu veidu asociācijas, kas ir atkarīgas no mērķa, kas tām pievienojas. Tomēr Juridiskā zona, apvienības raksturo kā cilvēku grupas ar mērķi veikt noteiktu kopīgu kolektīvu darbību, kur demokrātiskā veidā viņu locekļi tiek grupēti kopā, viņi ir bezpeļņas un neatkarīgi no jebkuras organizācijas vai politiskās partijas, uzņēmuma vai organizācijas .

Kad cilvēku grupa tiek organizēta veikt noteiktu kolektīvu bezpeļņas darbību, bet kurai ir juridiskas personas statuss, tiek uzskatīts, ka tā ir "Bezpeļņas asociācija", ar kuru palīdzību var iegūt tiesības un līdz ar to pienākumus, ar šāda veida apvienības starpniecību tiek nodibināta asociācijas un saistīto personu manta. Starp citām šāda veida asociācijas īpašībām ir:

  • Pilnīgi demokrātiskas operācijas iespēja.
  • Neatkarība no citām organizācijām.

Kādi ir likumi, kas regulē asociāciju dibināšanu?

Attiecībā uz šo Asociāciju konstitūcijas likumu tiek uzskatīts, ka visiem cilvēkiem ir tiesības brīvi apvienoties, lai sasniegtu likumīgus mērķus. Tāpēc asociāciju dibināšanā un attiecīgās organizācijas izveidē un to darbībā tas jāveic Satversmē noteikto parametru robežās, likuma līgumos un pārējos, kurus paredz tiesību sistēma.

Kādas ir asociāciju pamatīpašības?

Dažādās asociācijās ir virkne specifisku normu, kuras ir noteikusi apvienība saskaņā ar organiskā likuma korekciju, kuras pārziņā ir apvienošanās pamattiesību regulēšana. Turklāt šim organiskajam likumam ir papildu raksturs, kas nozīmē, ka tajos gadījumos, kad noteikumi nav reglamentēti īpašos noteikumos, bet ja bioloģisko likumu regulēs tas, kas tajā paredzēts. Ņemot vērā organisko tiesību normas, apvienībām ir jāpiedāvā dažas pamatīpašības, kas būtu šādas:

  1. Minimālajam cilvēku skaitam, kam jāintegrē juridiskās apvienības, jābūt vismaz trim (3) cilvēkiem.
  2. Viņiem jāpatur prātā apvienībā veicamie mērķi un / vai darbības, kurām jābūt kopīgām.
  3. Darbībai asociācijā jābūt pilnībā demokrātiskai.
  4. Jābūt bez peļņas motīviem.

Iepriekšējās daļas 4. punktā tiek apspriests peļņas motīvu trūkums, kas nozīmē, ka ieguvumus vai gada ekonomisko pārpalikumu nevar sadalīt starp dažādiem partneriem, taču ir pieļaujami šādi punkti:

  • Gada beigās jums var būt ekonomiskais pārpalikums, kas parasti ir vēlams, jo netiek apdraudēta asociācijas ilgtspēja.
  • Biedrībā ir darba līgumi, kurus var sastādīt partneri un direktoru padomes locekļi, ja vien statūtos nav noteikts citādi.
  • Var veikt ekonomisko darbību, kas asociācijai rada ekonomisko pārpalikumu. Šie pārpalikumi ir jāinvestē atkārtoti asociācijas izvirzīto mērķu sasniegšanā.
  • Partneriem jābūt spējām rīkoties atbilstoši vienībai, un viņiem nav ierobežotas iespējas piederēt asociācijai attiecībā uz tiesas spriedumu vai kādu noteikumu, piemēram, kā tas ir militāristu un tiesnešu gadījumā. Ja viens no partneriem ir nepilngadīgs (jo tas ir atļauts), šo spēju nodrošina viņu vecāki vai likumīgie pārstāvji, jo būt nepilngadīgam nav rīcībspējas.

Kādi ir asociācijas galvenie orgāni?

Organizācijas, kas veido asociācijas likumus, ir divas:

  1. Valdības struktūras: pazīstams kā "Dalībnieku asamblejas".
  2. Pārstāvniecības struktūras: Parasti viņus ieceļ no vienas apvienības (pārvaldes struktūras) locekļu vidus, un to sauc par "Direktoru padomi", lai gan tos var pazīt ar citiem nosaukumiem, piemēram: izpildkomiteja, valdības komiteja, valdības komanda, valde utt.

Neskatoties uz to, ka asociācijā apvienošanās brīvība ir noteikta, tā var izveidot citas iekšējas struktūras, ar kuru starpniecību var pievienot noteiktas funkcijas, piemēram, darba komitejas, kontroles un / vai revīzijas struktūras, lai labāk īstenotu Asociāciju.

Kādas ir pamatīpašības, kurām jāatbilst Asociācijas Ģenerālajai asamblejai?

Ģenerālā asambleja ir izveidota kā struktūra, kurā ir izveidota asociācijas suverenitāte un kuru veido visi partneri, un tās pamatīpašības ir šādas:

  • Viņiem jātiekas vismaz reizi gadā, regulāri, lai apstiprinātu gada pārskatus un izpētītu iesāktā gada budžetu.
  • Zvani ir jāveic ārkārtas gadījumos, kad ir jāmaina statūti un viss, kas tajos paredzēts.
  • Partneri paši noteiks statūtus un lēmumu pieņemšanas formu asamblejas izveidošanai ar nepieciešamo kvorumu. Ja iestājas gadījums, kad to nereglamentē statūti, Asociāciju likumā ir noteikti šādi nosacījumi:
  • Ka kvorumam jābūt trešdaļai biedru.
  • Asamblejās izveidotās vienošanās tiks noslēgtas ar klātesošo vai pārstāvēto cilvēku kvalificētu balsu vairākumu, šajā gadījumā apstiprinošām balsīm jābūt vairākumam, salīdzinot ar negatīvajām. Tas nozīmē, ka pozitīvo balsu skaits ir jāpārsniedz uz pusi, paredzētie līgumi būs līgumi, kas saistīti ar asociācijas likvidāciju, statūtu grozīšanu, aktīvu atsavināšanu vai atsavināšanu un pārstāvniecības organizācijas locekļu atalgojumu.

Kāda ir Direktoru padomes darbība asociācijā saskaņā ar izveidoto likumu?

Direktoru padome ir reprezentatīva institūcija, kas atbild par procedūru izpildi asambleju apvienībā, un tāpēc tās pilnvaras kopumā tiks attiecinātas uz visiem tās pašas darbiem, kas veicina asociācijas mērķu sasniegšanu, ja vien tie to dara. saskaņā ar Statūtiem neprasa skaidru Ģenerālās asamblejas pilnvarojumu.

Tāpēc pārstāvniecības struktūras darbība būs atkarīga no statūtos noteiktā, ja vien tie nav pretrunā ar likumu, kas izveidots saskaņā ar Organizācijas likuma 11/1 2002. pantu, kas regulē tiesības uz apvienošanos, kas ietver:

[…] 4. Būs pārstāvniecības struktūra, kas pārvalda un pārstāv asociācijas intereses saskaņā ar Ģenerālās asamblejas noteikumiem un direktīvām. Pārstāvniecības struktūrā var būt tikai asociētie biedri.

Lai būtu biedrs apvienības pārstāvības struktūrās, neskarot to, kas noteikts to attiecīgajos statūtos, pamatprasības būs šādas: jābūt pilngadīgam, pilnībā izmantot pilsoniskās tiesības un neiesaistīties konstatētajos nesaderības iemeslos. spēkā esošajos tiesību aktos.

Kāda ir asociācijas darbība?

Kas attiecas uz asociācijas darbību, tam jābūt pilnīgi demokrātiskam, kas kopumā nozīmē sapulces izteiksmi ar virkni specifisku īpašību dažādām apvienībām, kuras nosaka atbilstoši asamblejas lielumam. , cilvēku veids, kas to veido, atbilstoši uzņēmuma mērķim un vispārīgi, pielāgojoties asociācijas pieprasītajām vajadzībām.

No otras puses, ir svarīgi saprast, ka visi partneri asociācijā būtībā ir vienādi, tāpēc asociācijā var būt dažādi piederības veidi, katram no tiem ir pienākumi un tiesības. Šajā gadījumā goda locekļiem attiecīgajās asamblejās var būt balss, bet nav balsu.

Kādi ir likumdošanas akti sapulcēs?

Asociāciju pārvalda vairāki Īpaši likumi. Daži no šiem noteikumiem ir samērā seni un īsi.

Starp šiem likumiem ir 1. maija likums Nr. 2002/22, kas regulē biedrošanās tiesības, papildus. Kur tas tiek pakļauts, tās ārkārtējās situācijas, kuras, iespējams, nav reglamentētas iekšējā ranga likumā, un, ja tā ir, tad tā būs piemērojama tam, kas noteikts bioloģiskajā likumā.

Īpašos gadījumos, piemēram, tajos, kas attiecas uz profesionālām vai uzņēmējdarbības apvienībām, jāņem vērā, ka jārīkojas ar Speciālo likumu un Organisko likumu.

No otras puses, ir arī likumi, kas pēc savas būtības ir vispārīgi, un tie ir piemērojami vienībām, kuru pamatdarbības joma ir ierobežota ar vienu autonomu kopienu. Autonomā kopiena attiecas uz kopienu, kas šajā sakarā ir pieņēmusi likumdošanu, kaut kas nav noticis visās pārējās kopienās.

Šī iemesla dēļ attiecīgos materiālos tiesību aktus, kas piemērojami bezpeļņas asociācijām, var sakārtot trīs sadaļās, kas ir sīki aprakstītas turpmāk: 

  1. VALSTS NOLIKUMS.

  • 1. marta Organiskais likums 2002/22, kas regulē biedrošanās tiesības.
  • 1740. decembra Karaļa dekrēts 2003/19 par procedūrām, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu apvienībām.
  • Karaļa 949. oktobra dekrēts 2015/23, ar ko apstiprina Nacionālā asociāciju reģistra noteikumus.
  1. REĢIONĀLIE NOTEIKUMI

Andalūzija:

  • Likums 4/2006, 23. jūnijs, par Andalūzijas asociācijām (BOJA nr. 126, 3. jūlijs; BOE nr. 185, 4. augusts).

Kanāriju salas:

  • Likums 4/2003, 28. februāris, par Kanāriju salu asociācijām (BOE nr. 78, 1. aprīlis).

Katalonija:

  • Katalonijas Civilkodeksa trešās grāmatas, kas attiecas uz juridiskām personām, 4. aprīļa likums 2008/24 (BOE nr. 131, 30. maijs).

Valencia:

  • 14. novembra likums 2008/18 par Valensijas kopienas asociācijām (DOCV Nr. 5900, 25. novembris; BOE Nr. 294, 6. decembris).

Basku zeme:

  • 7. jūnija Likums 2007/22 par Basku zemes asociācijām (BOPV Nr. 134 ZK, 12. jūlijs; BOE Nr. 250, 17. gada 2011. oktobris).
  • 146. jūlija dekrēts 2008/29, ar ko apstiprina Noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu apvienībām un to protektorātu (BOPV Nr. 162 ZK, 27. augusts).
  1. ĪPAŠI NOTEIKUMI.

Jauniešu biedrības:

  • Karaļa 397. aprīļa dekrēts 1988/22, kas regulē jauniešu biedrību reģistrāciju

Studentu apvienības:

  • Organiskā likuma 7/8 par tiesībām uz izglītību 1985. pants
  • Karaļa dekrēts 1532/1986, kas regulē studentu asociācijas.

Universitātes studentu asociācijas:

  • Organizācijas Likuma 46.2/6, kas pieņemts 2001. decembrī, 21. panta XNUMX. punkta g) apakšpunkts par universitātēm.
  • Jautājumos, kas nav paredzēti iepriekšējos tiesību aktos, mums ir jāatsaucas uz Dekrētu 2248/1968 par studentu asociācijām un 9. gada 1968. novembra rīkojumu par studentu biedrību reģistrācijas noteikumiem.

Sporta asociācijas:

  • 10. oktobra Likums 1990/15 par sportu.

Tēvu un māšu asociācijas:

  • Organizētā likuma 5/8, 1985. jūlijs, 3. pants, kas regulē tiesības uz izglītību.
  • 1533. jūlija Karaļa dekrēts 1986/11, kas regulē studentu vecāku asociācijas.

Patērētāju un lietotāju asociācijas:

  • Karaļa likumdošanas dekrēts 1/2007, 16. novembris, ar ko apstiprina pārskatīto Vispārējā likuma par patērētāju un lietotāju aizsardzību un citu papildinošu likumu tekstu.

Biznesa un profesionālās asociācijas:

  • 19. aprīļa Likums 1977/1 par tiesību uz arodbiedrību asociāciju regulēšanu.
  • Karaļa 873. aprīļa dekrēts 1977/22 par to organizāciju statūtu deponēšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Likuma 19/1977 aizsardzību, kas regulē arodbiedrību apvienības tiesības.

Papildu tiesību akti:

  • 13. aprīļa Likums 1999/29 par sadarbību Madrides kopienas attīstībā
  • 45. oktobra Likums 2015/14 par brīvprātīgo darbu (valsts mērogā)
  • 23. jūlija Likums 1998/7 par starptautisko sadarbību attīstības jomā